KNAB izveide, likumdošanas pilnveidošana vienmēr ir bijis ārvalstu uzstājības rezultāts. Pašlaik, lai iestātos pasaules attīstīto valstu klubā - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā - OECD, ir nepieciešams izpildīt šīs organizācijas rekomendācijas, tai skaitā, vērstus uz KNAB neatkarības stiprināšanu.
Valsts kanceleja izstrādāja atbilstošus grozījumus KNAB likumā, valdība tos vienbalsīgi atbalstīja, un kad tie nonāca Saeimā, OECD rekomendāciju aizsegā parādījās "Streļčenoka pastnieka" A.Loskutova priekšlikumi 2.lasījumam kardināli mainīt KNAB amatpersonu tiesisko stāvokli, pakļaujot tās valsts dienesta attiecībām un paplašinot darbinieku atlaišanas iespējas. Loskutova priekšlikumi faktiski ir identiski J.Streļčenoka uzstājīgi virzītajai likuma redakcijai.
Tā kā Valsts dienesta likums nav pieņemts, normatīvais regulējums par valsts dienesta attiecību ietvaru un tā piemērošanu (kā tas ir citām iestādēm) nepastāv, pašlaik noris neskaitāmas tiesvedības ar darbiniekiem, tad gadījumā, ja šādi grozījumi stāsies spēkā juridiskā vakuumā, tā izraisītā haosa apstākļos radīsies iespēja izrēķināties ar darbiniekiem, kuri nepilda prettiesiskus rīkojumus. Vai, lai nepieļautu valstiski svarīgu nozieguma atklāšanu, pastāvēs iespēja rotēt jeb pārcelt darbinieku uz citu nodaļu. Vai tāds ir likumdevēja mērķis, ja OECD pretkorupcijas darba grupa 2015. gada Latvijas novērtēšanā jau pauda bažas par KNAB personāla politiku, kuras rezultātā daudzi kvalificēti, profesionāli un pieredzējuši darbinieki ir pametuši iestādi?
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2016.gada 11.februāra sēdē atbalstīja deputāta A.Loskutova priekšlikumus, kas ir klajā pretrunā OECD pamatnostādnēm un grauj izmeklēšanas neatkarību. Ar šādiem likuma grozījumiem un likumdošanas stilu, ir jāstājas mazattīstīto un korumpēto valstu klubiņā.
A.Loskutova izstrādātie grozījumi nav vērtējami citādi, kā politiķu mēģinājums padarīt galu KNAB kā efektīvai pretkorupcijas iestādei. Lielā mērā ar J.Streļčenoka un viņa vietnieces I.Jurčas pūlēm tas jau ir noticis, bet šie grozījumi ļaus pabeigt iesākto. Politiķi (jāatzīst, arī Ģenerālprokuratūra un Valsts kontrole) gadiem ilgi, aizbildinoties ar neiejaukšanos, noskatījās uz Streļčenoka prettiesisko rīcību, apjomīgiem valstij radītiem zaudējumiem un izskatās, ka pat priecājas par KNAB notiekošo.
Vienbalsība un neargumentēts visu frakciju deputātu atbalsts, klusējošā steigā dzenot šos grozījumus Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, nav interpretējami citādi, kā politiska vienošanās par to, ka efektīva korupcijas apkarošana nav tas, kas ir nepieciešams mūsu valsts politiķiem. Ir vajadzīga pūstoša birokrātiska iestāde, kas vērsta uz procesu, nevis rezultātu. Iestādes imitācija, kas reāli var rušināties sadzīves notikumu līmenī, bet kas nekad neapdraudēs augstāko, proti, politiskās korupcijas līmeni.
Šāda vēlme mūsu valsts politiķos ir bijusi, kamēr vien KNAB ir pastāvējis. Nekad neesmu jutusi patiesu politiķu vairākuma vēlmi aktīvi iestāties pret korupciju. Tas, ka Latvijā izdevies izveidot patiesi spējīgu pretkorupcijas iestādi, bija nevis likumsakarība, bet mazāk vai vairāk veiksmīga apstākļu sakritība.
Visus šos gadus nemainīgas ir bijušas arī noteiktu politisko aprindu nerimstošas rūpes par KNAB neatkarības likvidēšanu. Tradicionālais paņēmiens - ielikt savām interesēm atbilstošus priekšniekus, tas attiecas gan uz sētmalēs sarunāto Loskutovu, gan politiķiem draudzīgo Vilnīti. Likteņa ironija, ka visnoderīgākais izrādījās pilnīgākais nespējnieks Streļčenoks.
Kādā filmā par Sicīlijas mafiju izmeklēšanas tiesnesim Falkonem lūdza pateikt, kas ir mafija, un viņš atbildēja apmēram tā - ja uz kādu atbildīgu amatu pretendē trīs kandidāti - profesionāli atbilstošs, kandidāts ar politisko aizmuguri un pilnīgi tukša vieta, tad amatu ieņems pilnīgi tukša vieta. Mūsmāju klasiķus mēs labi atpazīstam, un tas attiecas ne tikai uz KNAB vien.
Pašreizējās politiķu runas par KNAB neatkarības stiprināšanu nav nekas cits, kā politiskā vairākuma griba ļaut Streļčenokam izpostīt pretkorupcijas iestādi līdz pilnīgām drupām un diskreditēt korupcijas apkarošanas pasākumus līdz klauna daiļrades māksliniecisko izpausmju līmenim. Skaidrs, ka politiskās aprindas turpinās norobežoties no atbildības par korupcijas apkarošanas politikas realizēšanas neveiksmēm.
Kam ir vajadzīgs stiprs KNAB?
P.S. Ko varam stāstīt un mācīt ukraiņiem?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!