Lai arī iekšlietu ministrs savā 8.janvāra atbildes vēstulē Mucenieku iedzīvotājiem skaidri apraksta, kā cietums Muceniekos darbosies, šajā rīkojumā tiek noklusēts, ka runa ir par aizturēto ārzemnieku izmitināšanu, diplomātiski rakstot par "Mucenieki" ēku un katlu mājas (ar gāzes pieslēgumu) pārbūvi, lai pielāgotu to lielāka patvēruma meklētāju skaita izmitināšanai. Cietuma un katlu mājas pārbūve valstij izmaksās 2 226 400 eiro (ar PVN).
Par pārbūvi gan to var saukt nosacīti, jo, redzot šo ēku vizuālo stāvokli (skatīt pielikumu) un zinot, ka šajās padomju laiku būvēs pēdējos 25 gados neviens cilvēks kāju nav spēris, acīmredzami izdevīgāk un lētāk būtu šos graustus nojaukt un to vietā uzcelt jaunas ēkas.
Taču pirms pārbūve ir sākusies, gribētos dzirdēt Valsts kontroles viedokli, vai tiešām nav finansiāli izdevīgāk paplašināt Daugavpilī esošo infrastruktūru aizturēto ārzemnieku izmitināšanai tā vietā, lai būvētu vēl vienu Muceniekos? Vai, valstiski domājot, nebūtu lietderīgāk ar minimāliem līdzekļiem pielāgot šāda aizturēto ārzemnieku centra vajadzībām kādu no daudzajām slēgto arodskolu telpām? Tās taču ir telpas lietošanas kārtībā ar ēdnīcām, garāžām, apkuri un ūdensvadu. Kāpēc jābūvē tukšā vietā, ja ir tik daudz brīvu objektu lietošanas kārtībā?
Pieņemot, ka iekšlietu ministrs argumentēs, ka aizturētie tik un tā jāved uz Rīgu, tāpēc labāk tos vest uzreiz, nevis turēt Daugavpilī, gribētos redzēt aprēķinus un ekonomisko pamatojumu šādam pieņēmumam. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka šobrīd PMIC Mucenieki nav nekāda sakara ar Valsts robežsardzi, kas nodarbojas ar aizturēto ārzemnieku apsardzi un transportēšanu. Tas nozīmē, ka Muceniekos no nulles būs jāveido jauna valsts institūcija, jāpārceļ robežsargi dienestam Muceniekos un jāiekārto viņu dienesta vieta. Kam tas būs izdevīgi?
Mēs Muceniekos uzskatām, ka tas nebūs izdevīgi ne valstij, ne mums - Mucenieku iedzīvotājiem. Sabiedrība un valstsvīri daudz diskutē par to, ka bēgļus vajag integrēt, viņiem jādzīvo starp mums, bet nedrīkst veidot lielas kopienas, tāpēc bēgļus vajag izvietot maksimāli decentralizēti. Ja bēgļiem nav vēlams ļaut dzīvot lielās kopienās, tad kāpēc Muceniekos, ciematā, kurā ir aptuveni 600 Latvijas iedzīvotāju, tiek veidota infrastruktūra 400-500 patvēruma meklētājiem, tajā skaitā arī 84 aizturētajiem, jeb nelegālajiem ārzemniekiem? Ko viņi visi darīs saulainā vasaras dienā, kad lielākā daļa ciemata iedzīvotāju būs darbā, un ciematā būs tikai bērni, jaunās māmiņas un sirmgalvji? Turklāt šie cilvēki būs patvēruma meklētāji.
Skatoties līdzšinējo statistiku skaidrs, ka lielākā daļa no viņiem tiks izraidīta, vai arī paši dosies uz citām Eiropas valstīm. Šādiem - pagaidu viesiem Latvijā - nav nepieciešams integrēties un obligāti dzīvot Pierīgā. Šādi cilvēki mierīgi varētu dzīvot nomaļākās vietās gaidot lēmumu par savu statusu, piemēram, jau pieminētajās tukšajās arodskolās.
Bēgļu jautājums Latvijā ir politiski sensitīvs, taču pašu Latvijas iedzīvotāju intereses un bažas, šķiet, ir sekundāras un tehniskas. Tāpēc vēršamies pie valsts augstākajām amatpersonām, lai atgādinātu, ka Muceniekos dzīvo ne tikai patvēruma meklētāji, bet arī pašu cilvēki. Līdz šim valdība nav spērusi nevienu soli, lai kompensētu saviem iedzīvotājiem dzīves līmeņa kritumu, ko nes līdzi daudzo imigrantu nomitināšana ciematā un nav spējusi kliedēt bažas par drošību. Tā vietā plānots vēl vairāk degradēt Mucenieku un apkārtējo apdzīvoto vietu pievilcību, veidojot cietumu ēkās, kuru sienas būs tikai 30 metru attālumā no tuvākās dzīvojamās mājas. Tātad jau pēc gada mājā dzīvojošie bērni caur saviem logiem varēs pamāt aizturētajiem vjetnamiešiem un irākiešiem. Kurš gribēs pārcelties uz dzīvi Muceniekos, kurš gribēs attīstīt šeit uzņēmējdarbību?
Mucenieku, Silakroga, Sunīšu ciemata un citu kaimiņu ciematu iedzīvotāji pagājušā gada 25.novembrī tikšanās laikā ar iekšlietu ministru R.Kozlovski skaidri un nepārprotami pauda savu nostāju pret valdības plāniem pārvērst Muceniekus par bēgļu ciematu. Ministrs bija ieradies uz tikšanos ar vietējiem iedzīvotājiem, lai Ministru prezidentes uzdevumā pārrunātu iedzīvotāju drošības un Mucenieku attīstības jautājumus, bet nekas neliecina, ka tikšanās rezultātā valdība būtu sadzirdējusi tautas balsi.
Cienījamie politiķi un amatpersonas! Mucenieku iedzīvotāji nav pret bēgļiem, mēs ar viņiem sadzīvojam jau gandrīz 17 gadus. Taču uzskatām, ka mums ir tiesības dzīvot ne sliktāk, kā dzīvojām līdz šim. Tāpēc mēs negribam, lai mūsu ciemā ir gandrīz tikpat bēgļu cik vietējo iedzīvotāju un mēs noteikti negribam Muceniekos cietumu! Ja valdība nekavējoties nepārskatīs savus plānus, mēs noteikti cīnīsimies par savām tiesībām!