Atzīsim, tas šķiet negaidīti, bet vienlaikus mēģināsim saprast, kas noteicis šādu attieksmi. Savas intereses pamatā liksim atziņu, ka bez maksimāli objektīvas nacionālās vēstures uzrakstīšanas nav iespējama pilnvērtīgas sabiedrības un valsts izveidošana. Un tas pilnā mērā attiecas arī uz tik neseniem notikumiem, kā mežabrāļu cīņa Latvijā pēc Otrā pasaules kara.
Galvenā problēma ir saistīta ar mežabrāļu cīņas mērķiem jeb centieniem atjaunot Latvijas valstisko neatkarību. Var apbrīnot lielāko daļu no tiem jauniešiem, arī nobriedušiem vīriem, viņu enerģiskās palīdzes sakarnieces un palīdzības piegādātājas jeb meža māsas par spēju izrādīt tik ilgu un nopietnu pretestību padomju okupantiem. Par cerībām uz savas valsts atjaunošanu daiļrunīgi pastāsta daudzie drukātie materiāli - vienkārši uzsaukumi un nelegālās avīzītes. Tieši tas (izsakoties pieņēmuma formā) bija galvenais iebrucēju naida iemesls. Vēl viens pieņēmums - jau toreiz tika pieņemts lēmums par nacionālo partizānu diskreditāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!