LET_11150499
Foto: LETA
Pa lielas Latvijas pilsētas daudzdzīvokļu nama trešā stāva pavērto logu dzirdama Krievijā populārā žurnālista Dmitrija Kiseļova balss. Ir svētdienas vakars, kad Krievijas telekanāls Rossija demonstrē iknedēļas raidījumu Vestji – savu redzējumu par aktualitātēm, tostarp, norisēm ārvalstīs, un šie sižeti parasti iekļaujas plašākā viedokļa veidošanas sāgā.

Protams, apzinoties, ka Maskavas kontrolētās televīzijas skatās arī krievvalodīgie ļaudis ārvalstīs, un viņu uzskati ir nozīmīgi Krievijas interešu nostiprināšanai. Tādi Krievijas TV kanāli kā Rossija (RTR Planeta), Pirmais Baltijas kanāls un NTV Mir aptver līdzīgu Latvijas cilvēku skaitu kā trīs lielākie Latvijas kanāli – LTV1, TV3 un LNT (TNS dati par TV kanālu auditorijām Latvijā).

Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) nereti tiek uzdoti jautājumi par to, kāpēc tiek pieļauta Latvijai nedraudzīgu viedokļu paušana masu saziņas līdzekļos, kāpēc tie netiek ierobežoti? Jāsaprot, ka TV saturs mūsdienās tiek izplatīts četros galvenajos veidos – t.s. zemes apraides ceļā, ar tradicionālo kabeļtelevīziju starpniecību, ar satelīta uztvērēju un internetā (dažādos izplatīšanas veidos). Katram no šiem veidiem iespējami vēl citi atvasinājumi, taču šie uzskatāmi par nozīmīgākajiem, un tieši TV skatīšanos internetā var uzskatīt par visstraujāk augošo. To saprot gan Latvijas likumus ievērojoši mediji, gan arī t.s. TV satura "pirāti", kas nodarbojas ar autortiesībām aizsargāta satura nelikumīgu izplatīšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!