Ārstu apvienības atklātā vēstule: Valstij jaunie ārsti nav vajadzīgi  (155)

A. god. Valsts prezidenta kungs! Ļ.cien. Saeimas priekšsēdētāja kundze!
A. god. Ministru prezidenta kungs! A. god. veselības ministra kungs!

Latviešu Ārstu un Zobārstu Apvienība (LĀZA) ir organizācija, kas apvieno ārpus Latvijas esošos medicīnas profesionāļus un mūsu domubiedrus Latvijā un kuras mērķis vienmēr ir bijis veicināt Latvijas studentu, rezidentu, ārstu un zobārstu izglītību un profesionālo izaugsmi. Tā ir ļoti norūpējusies un satraukta par veselības ministra steidzamības kārtā virzītām izmaiņām Ministru kabineta noteikumu Nr.685 "Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi", kas nosacīs jauno ārstu (rezidentu) likteni Latvijā un vēl vairāk veicinās jauno ārstu izbraukšanu uz patstāvīgu dzīvi ārzemēs! Veselības ministrija izliekas nedzirdam vai ignorē gan studentu, gan rezidentu, gan nozares speciālistu un mācībspēku iebildumus un ieteikumus. Situāciju nozarē uzskatām par kritisku.

1. Latvijas likumdošana nosaka, ka rezidents ir "ārsts, kas apgūst akreditēto profesionālās rezidentūras izglītības programmu medicīnā specialitātes iegūšanai un ir darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi". Atkarībā no specialitātes rezidentūras ilgums ir no 3 līdz 6 gadiem. Šinī laikā rezidents strādā, gribam uzsvērt vārdu STRĀDĀ, sertificēta ārsta uzraudzībā gan pa naktīm, gan brīvdienās. Eiropas Savienības likumi nosaka, ka rezidenti atšķirībā no citiem profesiju pārstāvjiem var strādāt vairāk par 40 stundām nedēļā, un tas arī nereti notiek.

Par šo darbu, pēc 2013. gada VID datiem, vidējā rezidenta alga pirms nodokļu nomaksas bija 710 eiro mēnesī (nestrādājot papildus darba vietās, rezidents "uz rokas" saņem ap 400 eiro):

Vidējā bruto alga iedzīvotājiem Latvijā 2015. gadā bija 785 eiro mēnesī. Salīdzinājumam Anglijā un Igaunijā vidējā rezidentu bruto alga mēnesī ir 3665 un 1923 eiro, kamēr vidējā bruto alga uz vienu cilvēku Anglijā ir 2857, bet Igaunijā 954 eiro mēnesī. Šeit runa nav par absolūtiem skaitļiem, bet par proporcionalitāti, kas skaidri parāda, ka Latvijas valstij jaunie ārsti nav vajadzīgi un neinteresē. Kā redzam, Igaunija ir darbojusies pragmatiski un rezultāts ir, no Igaunijas Anglijā piereģistrējušies 55, kamēr no Latvijas 206 ārsti. Pretēji Latvijai, Igaunija aktīvi stimulē jauno ārstu papildapmācības ārzemēs. Latvijai arī tas būtu jādara, taču valstiskā līmenī tas nenotiek. Jāatgādina, ka kopējie naudas līdzekļi, ko Latvija un Igaunija tērē par veselības aprūpi, atšķiras maz, taču nav skaidrs, kur tie paliek Latvijā.

Ieteikums: Lai no Latvijas aizbrauktu mazāk ārstu, ir kritiski svarīgi palielināt jauno ārstu algas pēc principiem, kas līdzīgi Igaunijai - reģionos jāmaksā vairāk!

2. Ir saprotams, ka Latvijas reģioni ir krīzes situācijā, jo tikai nedaudzi no jaunajiem ārstiem tur grib strādāt. 70-80% ārstu strādā Rīgā un tās apkārtnē. Šī situācija ir kritiska, un tā ir nekavējoties jārisina.

Taču Veselības ministrija ir izvēlējusies iet necilvēcīgo Kubas piespiedu klaušu ceļu, pretēji pragmatiskam Igaunijas piemēram.

Pirmais, ko ministrija ir neapdomīgi iecerējusi, ka pēc augstskolas beigšanas, piesakoties rezidentūrā, noteicošais izvēles punkts jebkurā specialitātē būs, vai jaunais ārsts ir parakstījis līgumu ar veselības iestādi reģionā. Ja tas būs izdarīts, rezidentūras vieta būs neatkarīgi no tā, vai studenta sekmes bijušas labas vai sliktas, vai students brīvā laikā gājis voluntēt vai nē, vai piedalījies zinātniskā un sabiedriskā darbā vai nē. Ir absolūti skaidrs, ka tik neobjektīvs izvēles process vēl vairāk spiedīs ārstus izbraukt no valsts!

Taču tas vēl nav viss. Pēc rezidentūras šiem jaunajiem ārstiem, kas rezidentūras laikā saņēmuši savai kvalifikācijai neatbilstoši zemu atalgojumu (400 eiro mēnesī), ministrs grib piespiest strādāt Latvijā "publiskas personas izveidotā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā" 5 gadus!!!!! Peru un Dienvidāfrikā ir jāatstrādā 1 gads. Nevienā ES valstī šādu represīvu likumu nav! Plānā ir, ja šīm represijām nepiekritīs, tad jaunajam ārstam VM būs jāatmaksā rezidentūras apmācībai izlietotais finansējums, kas ir 317 Eiro mēnesī, jeb 4 rezidentūras gados 15 000 eiro.

Mēs pieprasām ministrijai iet Igaunijas ceļu, palielinot jauno ārstu algas un sadarbībā ar pašvaldībām piedāvājot piemērotākus apstākļus jaunajiem ārstiem un viņu ģimenēm (tam, kas jānodrošina pašvaldībām – kā dzīvoklis, bērnu dārzs, lai jaunie ārsti ietu uz reģioniem, ir jābūt precīzi ierakstītam izmainītos MK noteikumos). Tas ir vienīgais godīgais veids, kā panākt jauno ārstu virzību uz reģioniem!

Ja ministrija apstiprinās iecerētās represīvās normas, daudzi no jaunajiem ārstiem aizbrauks, un aizbrauks ar milzīgu rūgtumu sirdī. Tas būs neatgriezenisks zaudējums Latvijas nākotnes pacientiem!

Ieteikums: Atcelt 5 gadu atstrādi, jo ne šāda atstrāde, ne 404 eiro "uz rokas" jaunajam ārstam nav nevienā ES valstī, tā ir necilvēcīga un neētiska izturēšanās pret neaizsargātāko ārstu saimes daļu!

3. Kopējie naudas līdzekļi, ko Latvija un Igaunija tērē par veselības aprūpi, atšķiras maz, taču rezultāti Latvijā būtiski atpaliek. Latvijā ir ap 500 rezidentu, kuru algām un apmācībai valsts tērē 9.7 miljonus eiro gadā. Salīdzinājumam veselības aprūpes finansējuma administrēšanai 7.8 un veselības nozares uzraudzībai 6.8 miljonus eiro gadā. Rezidentiem, kuri iznes smagu darbu pacientu aprūpē, Latvijā tērējam tikai nedaudz vairāk nekā "naudas sadalīšanas un uzraudzības" aparātam, kuri savu darbu veic slikti.

Piemēram, Ministru kabineta 685. noteikumi skaidri noteica, ka 198 eiro gadā ir jānonāk "ar rezidenta pašizglītību saistīto izdevumu segšanai". Šāds punkts tika ieviests ar domu, lai rezidentam palīdzētu iegādāties nepieciešamās medicīnas apmācības grāmatas vai reizi vairākos gados ļautu apmeklēt konferenci savā specialitātē.

Ir absolūti skaidrs, ka līdz rezidentiem šī nauda nenonāk (izņemot Bērnu slimnīcu), un rezidenti nezina, kur šī nauda tiek tērēta un kāpēc. Slimnīcas to slēpj, VM to nespēj vai negrib pārbaudīt un uzstāt, ka pašizglītībai domātajiem līdzekļiem pēc likuma ir jānonāk rezidentu pašizglītībai. Taču ministrs ir ar mieru šādai sliktās kvalitātes uzraudzībai tērēt 14.6 miljonus eiro!

Ieteikums: Ministrijai ir jāsāk kontrolēt, lai slimnīcas ievēro jau pieņemtos likumus rezidentu jautājumā. To var palīdzēt veikt "rezidentu padomes", kam, līdzīgi kā Bērnu slimnīcā, būtu jādod lielāka iespēja ietekmēt rezidentūrai paredzēto līdzekļu tērēšanu un, pats galvenais, rezidentūras kvalitāti. Ministrijai jādod nodokļu maksātājiem precīza atskaite, kas tieši tiek darīts par 14.6 miljoniem eiro "veselības sistēmas uzraudzībai un finansējuma administrēšanai"!

4. Jaunajiem ārstiem, medmāsām maksājam grašus, lai gan esam 2. vietā pasaulē pēc ielikto stentu skaita sirds artērijās, 3. vietā pasaulē pēc nopirkto komjūtertomogrāfu skaita uz vienu miljonu iedzīvotāju (to mums gandrīz 2x vairāk nekā vidēji OECD valstīs), 5. vietā pēc izdarīto kompjūtertomogrāfijas izmeklējumu skaita (tos veicam 6x vairāk kā Somija). Šī situācija vistiešākā veidā parāda VM un politiķu nespēju saprast, ka sapirktai aparatūrai esam iztērējuši daudz par daudz, kamēr par cilvēkresursiem netiek domāts, un tie aizbrauc! Eiropas Savienība Latvijai pēdējos gados ir iedevusi 259 miljonus eiro veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanai, 15.8 miljonus eiro cilvēkresursu pilnveidošanai. Tā neprasa tos ne atdot, ne "atpelnīt", lai gan skaidri redzam, ka līdzekļi tērēti neapdomīgi.

Ieteikums: Ministrijai jāskaidro sabiedrībai, kāpēc mums ir daudz vairāk dārgās aparatūras kā Igaunijā un Somijā un kā Igaunija ar ļoti līdzīgiem naudas līdzekļiem veselības aprūpei (veselības aprūpei abās valstīs tiek tērēts ap 6% no IKP) ir izdevies daudz būtiskāk uzlabot cilvēku pieejamību medikamentiem, izmeklējumiem un pagarināt dzīvildzi! Un kāpēc jau vairākus gadus Igaunija. nevis Latvija ir labākā pasaulē kategorijā Bang-for-the-Buck Index (skat. 4. sadaļu), jeb ar cik lielu apdomu iztērēts katrs eiro veselības aprūpē!

5. Situācija Latvijā ir kritiska! Medicīnas studijas šogad pabeigs 280 jaunie ārsti, viena ārsta apmācība 6 gadus valstij izmaksājusi 29 000 eiro, taču VM joprojām piešķir tikai 200 rezidentūras vietas. Tātad daļa no šiem 80 ārstiem vai nu brauks prom, vai nestrādās medicīnā – zaudējums valstij 2.3 miljoni eiro, par kuriem ministrija neuztraucas, vien saka, ka naudas nav! Pēc Latvijas Ārstu biedrības datiem 2014. gadā atļaujas strādāt ārzemēs izsniegtas 170 Latvijas ārstiem, no kuriem 83 bija vecumā no 25 līdz 30 gadiem. Tas ir milzīgs skaitlis un milzīgs investīciju zaudējums!

Ieteikums: Ministrijai jāpanāk, ka rezidentūras vietu skaits ir daudz tuvāks medicīnas fakultāti beigušo skaitam. Rezidentūras vietu skaitam jābūt lielākam specialitātēs, kurās ir akūts ārstu trūkums, kā paliatīvā medicīnā, reimatoloģijā, patoloģijā. Latvijā jau šogad ir jāsamazina medicīnas fakultātēs uzņemto studentu skaitu (Pēc OECD aprēķiniem Latvija dala pirmo vietu pasaulē ar Dāniju, kur ir 21,7 medicīnas studenti uz 100 000 iedzīvotāju vienā gadā. Vidējais rādītājs OECD valstīs ir 9,9, kas būtu ap 200 medicīnas studentu gadā)!

Nobeigumā mēs visi, kas parakstījuši šo vēstuli, gribētu izteikt cerību, ka ministrija pievērsīsies cīņai ar cēloņiem un nevis apkaros sekas. Igaunija mums ir skaidri parādījusi, kā tas darāms. Jauns velosipēds nav jāizdomā! Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vadībā jau pirms 10 gadiem tika izpētīts, kāpēc cilvēki brauc prom, kā to apstādināt un veicināt cilvēku atgriešanos Latvijā.
Mēs lūdzam ministriju sekot šiem ieteikumiem un izvēlēties "stimulēt" jauno ārstu palikšanu Latvijā, nevis tos "piespiest" ar dažādām manipulatīvām metodēm.

Jo, kā saka latviešu tautas ticējums, "ar varu mīļš nekļūsi".

Latviešu Ārstu un Zobārstu Apvienība ir gatava palīdzēt šo jautājumu risināšanā.

Parakstījušies 243 medicīnas studenti, rezidenti, medmāsas, ārsti, zobārsti un mācībspēki no Latvijas, ASV, Kanādas, Vācijas, Francijas, Šveices, Anglijas, Īrijas, Zviedrijas, Norvēģijas, un Somijas.