Latvija ir izteikusi gatavību pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (Organization for Economic Co-operation and Development – OECD). OECD ir izveidota Otrā Pasaules kara izskaņā atbilstoši Māršala plānam, un kļuvusi par globālās ekonomikas nozīmīgāko dalībnieku. Organizāciju vada viens no cienījamākajiem un ietekmīgākajiem starptautisko organizāciju vadītājiem Anhels Gurija (Angel Gurria). OECD ir nozīmīga loma ne tikai organizācijas 34 dalībvalstīs – tā sniedz savus ieteikumus un atbalstu G7 un G20 valstīm, un pasaules valstu vadītāji tiekas OECD, lai apspriestu globālās ekonomikas jautājumus un meklētu risinājumus sarežģītās ekonomiskās problēmās.
Lai gan iestāšanās OECD nav negatīvu aspektu, ir būtiski un noderīgi saprast, kā darbojas pievienošanās jeb iestāšanās process, un kādi būs Latvijas ieguvumi. Dalība šajā organizācijā Latvijai nodrošinās iespēju piekļūt plašam un daudzpusīgam OECD ekspertu, padomdevēju un spektram, kas atbalstītu politikas veidotājus "labāka pārvalde labākai dzīvei'' (Better Policies for Better Lives) radīšanā.
Iestāšanās OECD nav tikai formalitāte; tas ir stingrs un tehnisks process, kas kalpo par katalizatoru, lai veiktu reformas valstī. Piemēram, nesen OECD Pretkorupcijas darba grupa (Working Group on Bribery - WGB) publicēja ziņojumu par Latviju, kurā tika dotas norādes par to, kas Latvijai būtu darāms, lai ievērotu OECD Konvencijā par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (OECD Convention on Combating Bribery of Foreign Public Officials in International Business Transactions) paustās prasības. Lai gan kāds var uzskatīt, ka šis ziņojums izvirza apsūdzību Latvijas valdībai vai finanšu pakalpojumu nozarei, patiesībā tas tā nebūt nav. WGB ziņojumi par valstīm, kas paraksta šo Konvenciju, ir skaidri un dažkārt strikti, un Latvija kā Konvencijas parakstītāja nav izņēmums. Tas ir situācijas tehnisks izvērtējums, kurā norādīts, kas Latvijai, pēc WGB domām, ir jāizpilda. Šeit netiek meklēts vainīgais.