Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikumi nekustamo īpašumu atsavināšanas līgumu obligātai slēgšanai notariālā kārtībā ne tikai nerisinās tās pašpasludinātos mērķus, bet radīs 21.gadsimta elektroniskajai ērai neraksturīgi arhaiskus birokrātiskus jauninājumus un cels uzņēmēju izmaksas.

Publiskajā telpā pēdējo mēnešu laikā ir aktualizēts jautājums par esošās nekustamo īpašumu darījumu noslēgšanas kārtības maiņu, piedāvājot, ka nākotnē šādus darījumus būtu jāapstiprina notariālā akta kārtībā, kā arī papildus notāriem tiktu dotas tiesības izvērtēt noslēdzamā darījuma būtiskos noteikumus, piemēram, pirkuma cenu.

Tā kā esošās kārtības maiņa ir būtisks notikums, visām ieinteresētajām personām būtu svarīgi sākotnēji saprast pamatojumu šādiem piedāvājumiem, lai izvērtētu tās nepieciešamību. Tomēr līdz šim nav tikusi sniegta statistiskā informācija, vai vispār pastāv problēmas ar esošo regulējumu – cik ir viltotu parakstu gadījumu, kad tie ir viltoti, kas ir šo viltojumu izpildītāji, cik ir atceltu darījumu, pamatojoties uz šādām problēmsituācijām. Kā var saprast patlaban, runa ir tikai par atsevišķiem gadījumiem, kad bijuši krāpšanās nekustamā īpašuma darījumos, un tie visi ir saistīti tieši ar notāru sagatavotajiem dokumentu apstiprinājumiem. Līdz ar to, manuprāt, šobrīd nepastāv būtiskas problēmas, uz kuru pamata būtu nepieciešama visas nekustamo īpašumu darījumu reģistrācijas sistēmas maiņa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!