Sīrijas kurdu nesenā izrunāšanās par to, ka viņi gribētu autonomo reģionu, ir tikai vēl viena šķautne "pārāk ieilgušajā" karadarbībā, kas norisinās Tuvajos Austrumos un kuras viducī virpuļo "Islāma valsts" jeb "Daesh". Kā šī situācija vispār varēja izveidoties?
Visas pasaules iedzīvotāji vai vismaz ikviens ar sirdsapziņu apveltītais pret saujiņu nedabisku ļaundaru – šādu ainu piedāvā plašsaziņas līdzekļi, kad runa ir par Daesh. Cīņā ir iesaistījušās neskaitāmas militārās lielvaras – no ASV un Krievijas līdz Austrālijai un Japānai, Tuvo Austrumu smagsvari Saūda Arābija un Irāna, katra ar savu atbalstītāju pulku, Eiropas valstis –, un izskatās, ka vairs nav neviena, kas vismaz vārdiski nebūtu piedraudējis šeit un tagad tikt galā ar šo "salašņu varzu tuksnesī". Taču, kā redzams, notikumi rit pavisam citu gaitu. Visa pasaule ir nostājusies pret dažiem, taču šie daži kaut kā pamanās tīri labi izdzīvot. Kas notiek? Kāpēc septiņi miljardi nespēj tikt galā ar desmit miljoniem?
Acīmredzot situācijas iedīgļi ir meklējami nevis mitoloģiskā labo un ļauno vai gaismas un tumsas spēku sadursmē, bet gan visnotaļ prozaisku un vienlaikus ārkārtīgi plašu apsvērumu plejādē. Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemju vētrainā vēsture kopsolī ar Rietumu (un ne tikai) interesēm ir izveidojusi samezglotu kamolu, kurā savēlies teju vai viss: no visdažādāko varas centru ieinteresētības dabas resursos, no politiski ideoloģiskiem virzieniem līdz fundamentālām reliģiju un kultūru sadurēm. Turklāt viss norit milzu ātrumā un kā uz skatuves.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!