Šonedēļ sabiedrībā ir aktualizējies jautājums par augstskolu autonomiju un to, vai Latvijā ir augstskolas, kuras ietekmē ārējie spēki. Notikumi Ventspils Augstskolā, kur ar 21 balsīm par un 6 balsīm pret profesore Gita Rēvalde tika atcelta no rektores amata un sacelta ažiotāža ap Ventspils pašvaldības vadītāja Aivara Lemberga izteikumiem un darbībām, ir radījuši virkni jautājumu, uz kuriem konkrētas atbildes un pierādāmi fakti nav tik viegli sameklējami.
Augstskolu likumā ir minēts, ka augstskolām jādarbojas autonomi, bet vai visās augstskolās tā tiešām ir? Kurās augstskolās demokrātija ir tikai simulācija, bet lēmumi tiek pieņemti aiz slēgtām durvīm? Cik sarežģīti ir atstādināt no amata rektorus? Vai finanšu krīze, kuras ietvaros būtiski samazināts valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei, izdarīja pārāk lielu spiedienu uz augstskolām, lai tās meklētu papildus finanšu avotus un sekmēja to, ka avoti un to ietekme netiek kārtīgi izvērtēta?
Man kā studentu pārstāvei prieks lasīt ziņas par Ventspils Augstskolas sasniegumiem gan zinātnes, gan arī studiju jomā. Laikā, kad studējošo skaits visā Latvijā samazinās gan demogrāfisko, gan sociālekonomisko apstākļu dēļ, ir ļoti nozīmīgi veicināt sabiedrības izpratni par to, ka augstākajai izglītībai ir būtiska nozīme tautsaimniecības un nācijas attīstības labā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
