Katru reizi, kad man ir pārāk labs garstāvoklis, dodos to sabojāt, palasot, kādas glupības kārtējo reizi izdomājuši pilsētas "dabas draugi". Ir neskaitāmas idiotu domubiedru grupas, kuras cenšas pašmērķīgi pielāgot pilsētu savām personīgajām vēlmēm, saucot to par "darbu visas sabiedrības labā". Piemēram, "Pilsēta cilvēkiem".Piedāvāju nosaukumu "Pilsēta cilvēkiem" mainīt uz krietni vien precīzāko "Pilsēta iedomīgiem, latti sūcošiem ekofašistu šmuļiem, kuri uzskata, ka ir pasaules nabas". Kālab tā? Jo ir pilnīgi naivi iedomāties, ka pilsētas vidējā iedzīvotāja prototips ir stilīgs, labi pelnošs jaunietis, kurš dzīvo Rīgas centrā, strādā reklāmas aģentūrā un pelna 1500 € pēc nodokļiem un pilnīgi visur vēlas pārvietoties ar velosipēdu. Vidējais Rīgas iedzīvotājs strādā rūpnīcā Pārdaugavā, pelna 500 € un viņu absolūti nekrata veloceliņu un āra kafejnīcu trūkums pilsētas centrā.
Šodien, piemēram, apskatīju ideju, kas saucas "Čaka ielas atdzīvināšana".
Respektīvi – Čaka ielas brauktuves sašaurināšana līdz vienai joslai katrā virzienā, lai abās ielas pusēs varētu izveidot veloceliņus, atvērt āra kafejnīcas un sastādīt kokus. Ja vēl spēju izprast vēlmi samazināt pilsētas centrā privāto automašīnu skaitu, lai trīs vasaras mēnešus būtu ērtāk pārvietoties ar velosipēdu, tad nekādi nespēju saprast vēlmi piestādīt centru ar kokiem.
Pret kokiem man vispār ir ļoti daudz iebildumu. Pirmkārt – tie aizņem vietu, kuru taču daudz labāk varētu izmantot plānoto veloceliņu paplašināšanai. Otrkārt – kokiem birst lapas, kuras pēc tam sētniekiem jāvāc. "Pilsēta cilvēkiem", tikai ne sētniekiem? Treškārt...
Treškārt, ievērtējiet manu matemātiku, pilsētas koku draugi: neskaitot cilvēkus, kas centrā strādā, iepērkas vai ir tūristi, pastāvīgi šeit dzīvo aptuveni 23 515 iedzīvotāji. Viens cilvēks gada laikā patērē aptuveni tik daudz skābekli, cik spēj saražot 7 divpadsmit metrus augsti koki. Tātad, Rīgas centra pamatiedzīvotājiem gada laikā nepieciešami 164 605 koki. Ejam tālāk – Rīgas centra rajons ir aptuveni 300 hektārus liels. Lai centra iedzīvotājiem pietiktu skābekļa, visus šos 300 ha būtu jāapstāda ar kokiem, kas ir ne vairāk kā 4 m attālumā viens no otra. Sauciet mani par idiotu – bet tas būtu mežs, nevis pilsēta.
Paldies Dievam, dabā eksistē tādas parādības, kā vējš un lietus, kurām pateicoties ir iespējams nenosmakt, dzīvojot arī pilsētā, ne tikai mežā. Un, ja kādam tik ļoti nepieciešami koki, varbūt dzīve pilsētā tomēr nav jums. Turklāt – Rīgā jau ir vietas, kur ir koki, bērnu spēļu laukumi, apzaļumotas piknika vietas – tās sauc par parkiem.
Lai nebūtu tā, ka no manas puses ir tikai negācijas un pilsētvides uzlabošanas entuziastu izsmiešana, pastāstīšu, kas patiesībā būtu jādara, lai pilsētas centru padarītu draudzīgāku un ērtāku cilvēkiem, nevis pāris aktīvākajiem hipsteriem. Būtu jānojauc visas nejēdzīgās un lieku telpu aizņemošās divstāvu mājas no Grīziņkalna līdz pat Āgenskalnam un to vietās jāuzceļ mūsdienu standartiem atbilstošas divpadsmitstāvenes.
Tādējādi, visi, kas strādā centrā varētu arī dzīvot centrā un ikdienā nebūtu nepieciešams izmantot nedz privātās automašīnas, nedz arī sasodītos velosipēdus. Pilsētas centrā pārvietošanos ar privātajām automašīnām varētu aizliegt pilnībā, visas ielas izklāt ar bruģi un uz katra stūra izveidot bērnu spēļu laukumus un trendīgas āra kafejnīcas.
Tomēr, kamēr dzīvošana centrā ir ekskluzīva luksusiespēja precīzi vienai divdesmitseptītajai daļai no pilsētas iedzīvotājiem, būtu jauki, ja "Pilsēta cilvēkiem" lūkotu pielāgot pilsētas ērtumu vairākumam tās iedzīvotāju un viesu, nevis savām personīgajām vēlmēm un utopiskajai izpratnei par pareizu pilsētu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi
šeit