Pēc īsas sarunas viesmīlis ļoti laipni man norādīja uz vietu pie loga aiz strūklakas. Zīme "rezervēts" pazuda vienā acumirklī. Droši vien labākā vieta restorānā, es pie sevis nodomāju. Saņēmis ēdienkarti, iedziļinājos izpētē, meklējot līdzsvaru starp ēdiena cenu, gaļas daudzumu un porcijas lielumu. Es vēl nepaspēju pilnībā pāršķirstīt ēdienkarti, un apstājos starp zupām un zivs ēdieniem, kad viesmīlis vēlreiz piegāja pie manis.
"Kompliments no šefa! " viņš paziņoja un lika galdā baltvīna glāzi un lašmaizīti, kura vairāk līdzinājās Mondriāna gleznai, nevis uzkodai. "Ja atļausiet ieteikt," viesmīlis pieliecās tuvāk un pazemināja balsi – "liellopa steiks šodien ir īpaši lielisks." Nācās piekrist un es domās pareizināju ar desmit plānotos pusdienu izdevumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!