Cilvēku satraukuma un nervozitātes pakāpi noteikti ietekmē tas, vai Latvijas kā ES pilsonība ir galvenais pamats statusam Lielbritānijā, un arī tas, kāda ir viņu nodarbošanās un cik gadu jau šeit ir nodzīvots. Ir noteikta daļa, kas jau paspējuši iegūt Lielbritānijas pilsonību un/vai ir attiecībās ar Lielbritānijas pilsoni un tāpēc var justies droši, ka viena vai otra iznākuma gadījumā palikšana šeit nebūs apdraudēta.
Citādāk ir tiem, kuriem ir tikai Latvijas vai varbūt Latvijas un citas ES valsts pilsonība: politisko kampaņu karstumā nav īsti atbildēts uz jautājumu, kas Lielbritānijas izstāšanās gadījumā notiks ar ES pilsoņiem, kuri jau šeit atrodas. Imigrācija no ES dalībvalstīm politiskajās debatēs ir karstākais pārrunu temats, bet tajās tiek runāts par nākotnes imigrantiem un to, kā viņu ieceļošana šeit tiks kontrolēta, neatbildot uz jautājumu, kas notiks ar šeit jau esošajiem studējošajiem un strādājošajiem ES pilsoņiem. Saprotams, ka viss notiks palēnām, jo arī izstāšanās sarunas ar ES var ilgt divus gadus, taču jau tagad cilvēkiem gribētos gūt kādu skaidrību.
Referenduma iznākums daļai latviešu ir saistīts arī ar viņu darba drošību. Visneaizsargātākie šobrīd noteikti jūtas tie, kurus saista darba līguma dokuments ar darbā iekārtošanas aģentūrām, jo līgums diemžēl nereti ir parakstīts par nulle darba stundām un bez garantēta pilna vai pat nepilna darba laika ik nedēļas. Viņi jau šobrīd ir visneaizsargātie darba ņēmēji, bet kā būs situācijā, ja Lielbritānija izstājas no ES?
Neskaidrība, protams, ir ikvienam darba ņēmējam, kurš darbā nolīgts kā ES pilsonis – vai līdz ar izstāšanos būs jāiegūst kādas īpašas atļaujas kā tas bija pirms Latvijas pievienošanās ES? Tāpat neatbildēti jautājumi ir arī tiem tautiešiem, kuri ir mazie un vidējie uzņēmēji, jo izstāšanās gadījumā ekonomikā notiks pārmaiņas, tostarp arī procesos, kas saistīti ar uzņēmējdarbību. Īpaši daudz neatbildētu jautājumu ir tiem, kuru bizness ir saistīts ar preču importu no ES valstīm.
Taču pāri visam ir viens nomācošs jautājums – vai pastāv iespēja, ka izstāšanās gadījumā šeit esošie ES pilsoņi būs spiesti pamest Lielbritāniju? Vai nodzīvoto gadu skaits un darba stāžs tiks ņemts vērā gadījumā, ja šāda valdības iniciatīva tiks attīstīta? Tāpat arī ir jautājumi, kā būs britu pilsoņiem ar ieceļošanu ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā? Kā mainīsies viņu līdzšinējā ieceļošanas kārtība? Šie jautājumi ir palikuši bez atbildēm politisko kampaņu diskusiju krustugunīs.
Kamēr latvieši nogaidošajās pozīcijās vēro politiskās cīņas no malas, nereti sašutumu un neizpratni izraisa fakts, ka referendumā var balsot bijušo Britu impērijas valstu pilsoņi un viņiem ir šīs tiesības neatkarīgi no šeit nodzīvoto nedēļu, mēnešu, gadu skaita. Liekas mazliet netaisnīgi, ka viņi netieši izlemj likteni par tiem ES pilsoņiem, kuri ir šeit dzīvojoši un snieguši ekonomisko ieguldījumu ilgāk par dažu labu referendumā balsstiesīgo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
