Pirmkārt, ekonomiskas problēmas: faktiski kopš 2008. gada Eiropa nespēj izkārpīties no ieilgušās krīzes; dažādās valstīs krīzes iespaidu jūt dažādi, taču nekur nav redzams uzplaukums un visur pietrūkst naudas. Otrkārt, "sabraukušo" migrantu problēma: viss sākās ar klusiem turku viesstrādniekiem un skaitā nedaudziem rumāņu čigāniem, bet turpinājās ar bēgļu miljoniem no visiem dienvidaustrumiem...
Trešais un visvairāk no visiem "ar nolūku izraisītais" no nemiera cēloņiem – labi zināmā Krievijas "piecelšanās kājās" agresīva vēža pozā: karš ar Ukrainu, ieroču šķindināšana pierobežās, histēriska propaganda. Viss tas Eiropas līmenī provocējis konservatīvu sentimentu pastiprināšanos, ksenofobiju, separātismu, radikālismu un – vispirmām kārtām – agresivitāti un bailes.