Savas pasīvās ārpolitikas un drošības politikas rezultātā, Rietumi šodien saskaras ar trīs nopietniem ārējiem izaicinājumiem – migrāciju no Tuvajiem Austrumiem, pieaugošajiem terorisma draudiem reģionā un Krievijas neparedzamo militāro kursu. Kopš pilsoņu kara eskalācijas Sīrijā un negaidītā Krievijas uzbrukuma Ukrainai, NATO, šķiet, ir atvēris savas tūkstošgades mijā nedaudz samiegojušās acis un ieraudzījis lietu patieso būtību.
Rietumu atbilde uz ārējiem izaicinājumiem
Iepriekšējo desmitgadi raksturo iluzors uzskats, ka NATO nesaskaras ar būtiskām ārējām briesmām, kas varētu novest pie reāla militāra konflikta eskalācijas vecajā kontinentā, un tā ietekmē mērķtiecīgi tika veikta spēku atvilkšana un atbruņošanās. Apzinoties jauno situāciju Eiropā, šodien par dienas kārtības jautājumu politiskajos gaiteņos ir kļuvis projekts par ātrās reaģēšanas spēku divkāršu palielināšanu un izvietošanu Austrumeiropā, tai skaitā Baltijas valstīs. Tas Baltijas valstīm un Polijai ir nopietns panākums savu valstu drošības garantēšanā, jo vēl ciešāk būsim integrēti NATO struktūrās. Mēs varam novērot, ka līdz ar šo samitu NATO atgriežas pie savas pamata būtības – savu robežu, partneru un vērtību aizstāvības, jo dalība starptautiskajās operācijās ir tikai ar sekundāru nozīmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
