Šonedēļ Republikāņu partijas ASV prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps intervijā laikrakstam New York Times teica: "Ja ASV netiks pietiekoši kompensēta par milzīgajām izmaksām, aizstāvot lielas, pārtikušas valstis, tad, jā, es esmu pilnībā gatavs pateikt šīm valstīm - apsveicu, jūs turpmāk pašas sevi aizstāvēsiet."
Uz precizējošu jautājumu, "vai NATO dalībvalstis, ieskaitot jaunos biedrus Baltijā, var paļauties uz ASV militāro palīdzību Krievijas uzbrukuma gadījumā?" Tramps atbildēja: "Vai viņi ir izpildījušas savus pienākumus pret mums? Ja viņi izpilda savus pienākumus, tad atbilde ir jā." Tramps intervijā atteicās atbildēt, ko viņš darīs gadījumā, ja NATO valstis neizpildīs pienākumus pret ASV.
Atšķirībā no Hilarijas Klintones un visiem iepriekšējiem ASV prezidenta amata kandidātiem, Tramps nedod viennozīmīgas un nepārprotamas drošības garantijas saviem sabiedrotajiem pat NATO 5. panta ietvaros. NATO alianses spēks slēpjas visu dalībvalstu beznosacījuma atbildē agresoram uzbrukuma gadījumā.
Ja Tramps kļūs par prezidentu, viņš jau patlaban ir vājinājis NATO, sējot šaubas par savu atbalstu ASV sabiedrotajiem. Šie izteikumi ir šokējuši ASV sabiedrotos visur pasaulē, jo tie var iedrošināt ASV sāncenšus pārbaudīt ASV drošības garantiju ticamību, ja Donalds Tramps kļūs par ASV prezidentu. Šādi izteikumi nav izrauti no konteksta, tie nav pārpratums, tā ir centrāla Trampa ārpolitikas platformas sastāvdaļa.
ASV intereses pirmajā vietā
Tramps jau aprīlī runā, kurā izklāstīja savu ārpolitikas platformu, tieši norādīja, ja NATO valstis pašas nemaksās par savu drošību, netērēs 2% no IKP aizsardzībai, "ASV jābūt gatavām ļaut šīm valstīm pašām aizstāvēt sevi." Tas izriet no viņa ārpolitikas uzskatiem. Sauklis "Amerika jāpadara atkal varena" ir Trampa kampaņas kodols. Ir nepieciešams stiprināt ASV militāro, ekonomisko un politisko varenību, bet ASV varenība ir jāizmanto primāri, lai aizsargātu ASV valsts intereses un ASV teritoriju, investētu ASV ekonomikā un atjaunotu infrastruktūru, nevis risinātu visas pasaules problēmas, vai rūpētos par sabiedrotajiem, kuri paši nav gatavi maksāt par savu drošību.
Saskaņā ar Trampu ASV bruņotie spēki atrodas un rūpējas par drošību bagātās, attīstītās, industriālās valstīs kā Vācijā, Saūda Arābijā, Japānā, Dienvidkorejā un citur, tērējot "miljards dolāru dienā," bet ASV par to pretī nedabū "absolūti neko." ASV loma Eiropas drošībā un NATO būtu jāsamazina, jo ASV to "noteikti nevar atļauties vairāk darīt." Ukraina ir valsts, kur ASV nav vitāli svarīgu interešu, tādēļ tieši Eiropas valstīm Ukrainā būtu jādarbojas daudz aktīvāk. Tādēļ Tramps ir izsvītrojis no Republikāņu partijas platformas nepieciešamību apbruņot Ukrainu. Trampa ārpolitikas uzskati sliecas izolacionisma virzienā: ASV intereses un drošība ir pirmajā vietā, citas valstis var pašas parūpēties par sevi.
Šādi uzskati par ārpolitiku daļēji izriet no Trampa biznesa un dzīves filozifijas: "Nav iespējams vest sarunas..., ja tu neesi gatavs aiziet no sarunu galda." Trampa skatījumā Baraka Obamas un Hilarijas Klintones pozīcija, ka ASV aizstāvēs sabiedrotos jebkurā gadījumā, gan ASV sabiedrotajiem, gan pretiniekiem rada iespaidu kā ASV ir "vāja un piedodoša" un līdz ar to citas valstis "nejūt nekādu pienākumu izpildīt savas vienošanās" ar ASV. Tramps grib ieņemt daudz spēcīgāku pozīciju sarunās ar sabiedrotajiem, lai piespiestu tiem pašiem pienācīgi rūpēties par drošību. "Gan mūsu draugiem, gan ienaidniekiem savas nacionālās intereses ir svarīgākas" par ASV interesēm, tādēļ Tramps liks ASV intereses augstāk par palīdzēšanu citiem.
Kremļa prezidents?
No visiem līdzšinējiem ASV prezidenta kandidātiem, Tramps ir vislabvēlīgākais Krievijai. Tramps pozitīvi vērtē Krievijas prezidenta Vladimira Putina valsts vadības stilu, ir apmainījies ar Putinu savstarpējiem komplimentiem, un uzskata, ka ar autoritāriem līderiem ir pragmatiski jāsadarbojas. Tramps apzinās, ka ASV un Krievijas starpā pastāv "nopietnas atšķirības" uzskatos, uz Krieviju jāskatās ar "atvērtām acīm."
Tomēr pēc viņa domām abas valstis "nav neizbēgami pretinieki" un ir nepieciešams sadarboties jautājumos, kur abām valstīm ir līdzīgas intereses, piemēram, cīņā pret radikālā islāma terorismu. ASV izdevīgāk būtu sadarboties ar Krieviju, nevis "tērēt triljonus dolāru." Tramps uzskata, ka "šim naidīgu attiecību ciklam jābeidzas" un ir iespējams veidot labākas attiecības ar Krieviju "no spēka pozīcijām." Konkrētākais, ko Tramps ir piedāvājis savā vīzijā, kā veidot ASV attiecības ar Krieviju ir nekonkrēta "izdevīga darījuma" noslēgšanu ar Krieviju vai arī "aiziešanu no sarunu galda."
Pamatotas bažas arī rada cilvēki, ko Tramps pulcē ap sevi. Vairāki Trampa padomnieki ir pietuvināti Krievijai. Trampa vēlēšanu kampaņas vadītājs, Pauls Manaforts, palīdzēja uzvarēt 2010. gada vēlēšanās bēdīgi slavenajam bijušajam prokrieviskajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam. Trampa padomniekam attiecībās ar Krieviju, Kārteram Peidžam, ir dziļas saiknes ar Krieviju, viņš, piemēram, ir bijis Gazprom padomnieks. Cits padomnieks, Maikls Flinns, atvaļināts ASV armijas ģenerālis, ir biežs viesis Russia Today un aizstāv ciešāku sadarbību ar Krieviju.
Arī Trampa padomnieks Ričards Burts, kurš strādā arī Krievijas Alfa-Bank, ir kritisks pret NATO vēlas lielāku sadarbību ar Krieviju. Krievijas propaganda atbalsta Trampu visiem spēkiem un pašā Krievijā gan sabiedrības, gan Krievijas politiķu vidū Tramps ir populārs. Krievija ir vienīgā no G20 valstīm, kurā Trampa reitings pārspēj Hilarijas Klintones reitingu. Vienlaikus plašs klāsts Rietumu mediju pēdējās dienās raksta par to, kā Tramps vājinātu Eiropu un ir pa prātam Putinam vai pat varētu "būt Putina ieliktenis Baltajā.namā." Šo ASV priekšvēlēšanu laiks ir ļoti polarizējošs un abu kandidātu atbalstītāji cenšas demonizēt savu pretinieku, tomēr Trampa izteikumi un saiknes ar Krieviju pamatoti rada satraukumu gan ASV, gan Latvijā.
Trampam nav skaidras ārpolitikas vīzijas
Jau martā tika publicēta 121 Republikāņu ārpolitikas eksperta parakstīta vēstule, kurā viņi Kritizē Trampa ārpolitikas uzskatus, kas "svārstotās no izolacionisma līdz militāram avantūrismam viena teikuma laikā." Vēl vairāk, Trampam ir tikai dažādi saukļi, bet nav konkrētu plānu, kā risināt sarežģītas globālas problēmas. Uz jautājumu, "Ja Krievija pāries Igaunijas, Latvijas vai Lietuvas robežu..., vai Jūs sniegtu šīm valstīm tūlītēju militāru palīdzību?" Tramps atbild: "Es negribu Jums teikt, ko es darīšu, jo es nevēlos, lai Putins zina, ko es darītu." Tieši tā pat Trampam it kā esot slepens plāns kā sakaut Islāma valsti, bet to viņš par to nerunās, jo negrib atklāt kārtis teroristiem.
Tramps arī vēlas reformēt NATO: vēlas uzlabot "novecojušo misiju un struktūru," bez nekādas konkrētības, ko tas nozīmētu. Visdrīzākais Trampam nemaz nav stratēģijas kā veidot attiecības ar Krieviju, kādai būtu jābūt NATO lomai pasaulē un kā cīnīties ar Islāma valsti. "Ticiet man! Ticiet man!" ir sauklis, ko Tramps nepārtraukti izmanto savās runās. Tiešām, ir vajadzīga akla ticība, lai uzskatītu, ka zem šiem Trampa saukļiem un haosa viņa izteikumos slēpjas kāda detalizēta ārpolitikas stratēģija. Tieši neskaidrība par Trampa ārpolitiku ir lielākais drauds, jo ne tikai sabiedroti nezinās, vai var paļauties uz ASV atbalstu ar Trampu kā prezidentu, bet arī pretinieki var mēģināt izmantot sev par labu prezidentu, kuram simpatizē autoritāras tendences un nav skaidra ASV ārpolitikas vīzija. Minētie Republikāņu ārpolitikas eksperti arī uzskata, ka Tramps "padarītu Ameriku mazāk drošu un pasliktinātu mūsu pozīciju pasaulē."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
