Pavisam nesen publiskajā telpā izskanēja informācija, ka 20. jūlijā notikusī Carnikavas novada domes sēde tika pārtraukta vidū, jo puse no klātesošajiem deputātiem pameta to. Carnikavas domes priekšsēdētāja šo notikumu pamatoja visai vienkārši – boikota autori izmantojuši mirkli, kad domes sastāvā nav visu astoņu koalīcijas deputātu, līdz ar to koalīcijai vienai nav iespējams veidot kvorumu, tādēļ opozīcija varēja izmantot boikotu kā līdzekli domes sēžu bloķēšanai. Šeit gan gribētu precizēt – boikotam nav nekādas saistības ar dažu koalīcijas deputātu prombūtni, bet gan ar priekšsēdētājas nekompetento vadības stilu, kas jau reiz rezultējās sava amata zaudēšanā.
Domes sēdes pamešana ir cieši saistīta ar domes priekšsēdētājas vieglprātīgo attieksmi pret darbu un pašvaldības interesēm. Piemēram, skolas kvalitātes jautājums jau izsenis sabiedrībā bijis smags un daudz iztirzāts temats. Turklāt D. Jurēvica ne tikai neieradās uz vecāku sūdzības izskatīšanu komitejā, bet arī izmanto savu dienesta stāvokli, lai neīstenotu vairākuma komitejas deputātu uzdevumus un lēmumus. Zemes jautājums arī virzīts neiedziļinoties lietas faktiskajos apstākļos.
Skolas jautājuma un zemes nodošanas bezatlīdzības lietošanā jautājumu iztirzāšana ir aizsegs nopietniem domes priekšsēdētājas pārkāpumiem, bosingam un mobingam pret padotajiem. Domes priekšsēdētājai ir izdevīgi, ka tiek iztirzāti jautājumi, kur viedokļi var atšķirties. Problēmas sākas ar jautājumu, kas skar tieši D. Jurēvicas rīcību – bosingu un mobingu. (Bosings ((angļu: Bashing), to bash nozīmē uzbrukt, nolamāt) ir darba devēja īstenots psiholoģiskais terors pret padotajiem) Mobings (no angļu mobbing, to mob 'nomākt, uzbrukt') ir psiholoģiskā terora veids. Parasti mobings sākas ar konfliktu. Ja šis konflikts netiek laicīgi un efektīvi atrisināts, tad tas, kam ir statuss, vara, spēks, citu kolēģu atbalsts, savu oponentu pārvērš mobinga upurī.
Domes priekšsēdētāja vairākkārt pārkāpusi Darba likuma 9. pantu, kas nosaka aizliegumu darbiniekam radīt nelabvēlīgas sekas, tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības, kā arī tad, ja viņš informē kompetentās iestādes vai amatpersonas par aizdomām par noziedzīga nodarījuma vai administratīva pārkāpuma izdarīšanu darbavietā.
2016. gada 13. jūnijā ir stājies spēkā otrās instances tiesas lēmums, ko augstākā tiesa ir atstājusi negrozītu sadaļā par nelabvēlīgu seku radīšanu domes izpilddirektoram. D. Jurēvica kā domes priekšsēdētāja un darba devējs ar savu rīcību pašvaldībai radījusi reālus zaudējumus 3713 EUR apmērā (morāla kompensācija Raimondam Garenčikam 700 EUR, Raimonda Garenčika tiesāšanās izdevumi 2800 EUR, valsts nodeva 142 EUR, tiesas izdevumi 21 EUR). Papildus – 3713 EUR summai – jāmin arī pašas domes izmaksas, kas saistītas ar advokātu algošanu tiesvedības uzturēšanai.
Protams, vislielākais izdevīgums priekšsēdētājai ir apstāklī, ka neviens nerunā par priekšsēdētājas atbildību pārkāpjot Darba likuma 9. panta aizliegumu darbiniekam radīt nelabvēlīgas sekas, kā rezultātā Carnikavas novadam ir nodarīti zaudējumi. Un, cik noprotams, priekšsēdētājai tas neko nenozīmē, jo viņai ir sava "taisnība" izpilddirektora jautājumā, kas novadam domes prettiesisku darbību rezultātā jau izmaksājusi vairāk kā 50000 EUR.
Pats absurdākais ir fakts, ka tieši D. Jurēvicas vadībā tika organizēts domes lēmums, ar kuru dome vērsās tiesā, lai tiesa atbrīvo domes izpilddirektoru par "būtiskiem pārkāpumiem". Šī vēršanās tiesā izprovocēja Raimondu Garenčiku iesniegt pretprasību tiesai, kurā viņš norādīja uz darba devēja īstenoto "teroru".
Neatbalstu D. Jurēvicas rīcību, viņa visu pārvērš lielā farsā, izmainot faktus, piedzejojot klāt lietas, kas vispār nav notikušas. Protams, priekšsēdētājai ir izdevīgi novērst uzmanību no lietas faktiskajiem apstākļiem, kurus labprāt precizēšu:
1) skolas jautājums – deputāti vēlas konkrētu rīcību attiecībā uz skolai svarīgu jautājumu risināšanu. Kaut vai sākot ar kaut ko vienkāršu un jebkurai organizācijai fundamentālu: kāpēc skolai nav attīstības plāna, ko cita starpā solīja sagatavot jau vairāk nekā pirms gada? Man nav saprotams, kā skola var attīstīties, ja tai nav attīstības plāna. Piebildīšu, ka arī vecāku padome parakstītā iesniegumā savas pretenzijas iesniegusi izskatīšanai domē. Ar savu attieksmi priekšsēdētāja skolas vecāku padomi nostāda muļķu lomā. Tas nav pareizi.
2) jautājumā par zemes nodošanu sabiedriskā labuma organizācijai – pašvaldība netiek galā ar pamatlietām un regulāri valsts kasē aizņemas līdzekļus. Tā vietā, lai definētu nosacījumus uz kādiem noteikumiem tā ir gatava nodot zemi, tiek strupi pateikts – nē! Vēl jo vairāk, uz loģiskai domāšanai nesaprotamas argumentācijas pamata atsaka iniciatīvai, kas dotu labumu pašvaldībai, iedzīvotājiem un novada ciemiņiem. Savos publiskajos apgalvojumos priekšsēdētāja ir piemirsusi to, ka viņas virzītais lēmums – nenodot biedrībai zemi – ar balsu vairākumu tika noraidīts. Tā vietā Daiga Jurēvica, neskatoties uz deputātu gribu konkrēta jautājumā, akli paliek pie sava uzstādījuma – nē!
Saistība ar tiesvedību savas "taisnības" un nelokāmības meklējumos domes priekšsēdētāja pat nav pakautrējusies domes deputātu vairākumu pārliecināt vērsties tiesā pret Latvijas valsti par ilgu tiesvedību. Jautājums: Vai šajā valstī ir kādas metodes / institūcijas, kas var vērsties pret priekšsēdētājas rīcību? Diemžēl pēc pēdējiem notikumiem ir skaidrs, ka deputātu boikots ir tukša skaņa un deputātu cerību – priekšsēdētājai kritiski izskatīt savu darbu un pieeju darbam – tas nesasniedza.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
