Katrā ziņā LI reemigrācijas iniciatīva man personīgi šķiet krietni vērtīgāka nekā, piemēram, augsti apmaksātā Latvijas Bankas resursa izmantošana jubilejas monētu izdošanai, nemaz nerunājot par tādu klaju nejēdzību, kā KNAB un tiesu resursa tērēšana, šķetinot divu KNAB amatpersonu savstarpējās attiecības. 
Nav jābrīnās, ka latvietim, kurš saradis ar rūgtumu par to, ka ekonomisko apstākļu dēļ nācies doties bēgļu gaitās, LI kampaņa "#GribuTeviAtpakaļ" izraisa skepsi vai pat aizkaitinājumu. Tam ir pamats. Un ne jau tāpēc, ka beidzot kāds no Latvijas uzdrošinājies viņu uzrunāt. Drīzāk tāpēc, ka tā ir tikai dažu entuziastu faktiski privāta iniciatīva, kamēr valsts ieņemtā pozīcija ir stāvēt malā. Kad tiek vaicāts par pašu tuvinieku atgriešanos dzimtenē, augstas amatpersonas atgaiņājas, sakot, ka vispirms valstī jārada atbilstoši apstākļi. Protams, ka tā! Tikai diemžēl tas vēl aizvien skan tādā vēlējuma izteiksmē, ka gan jau nākotnē kāds tiešām ķersies pie šo apstākļu radīšanas. Ar to gribu teikt, ka lielāko lomu spēlē netīkamais fons, kādā uzsākta šī Latvijas Institūta iniciatīva, nevis pašas kampaņas ideja un saturs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!