Uģis Gruntmanis: Latvijas Bankas ieteikumi veselības aprūpei ir nepārdomāti un vienpusēji  (47)

Latvijas Banka (tālāk Banka) pareizi apgalvo, ka tikai 47% no iedzīvotājiem Latvijas veselības sistēmu vērtē kā labu, 20% neiet pie ārsta, jo nevar to atļauties (it sevišķi valsts trūcīgākie iedzīvotāji, kuru ir daudz), dzīves un veselīgā mūža ilgums Latvijā ir zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā, un tam ir skaidras negatīvas sekas mūsu valsts attīstībā.

Banka pareizi apgalvo, ka valsts finansējums veselības aprūpei ir viens no zemākajiem kā ES, tā OECD un ka privāto izmaksu absolūtais lielums ir tuvu OECD vidējam līmenim, taču aizmirst pieminēt, ka pret Latvijas vidējām algām tas ir katastrofāli augsts! Šeit jāpaskaidro, ka Latvijā šīs privātās izmaksas nenāk no apdrošināšanas kompānijām, kā tas ir citās valstīs, bet no cilvēku maciņiem, un tieši šīs izmaksas Latvijā ir stratosfēriskā līmenī: Holandē 6%, Igaunijā 18,4%, ASV 12,5% un Latvijā 37,8%. Kamēr Latvijā kopā tērējam aptuveni 700 eiro gadā uz vienu iedzīvotāju veselības aprūpei (no sava maciņa vidēji katrs iedzīvotājs samaksā 260 eiro), Igaunijā – 1000, Holandē – 3800, vidēji ES – 2500 eiro.