Reiz 2010.gadā tika dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar metālapstrādi, mašīnbūvi un industriālajām iekārtām. No saražotā 99% produktu tiek eksportēti, "ienesot" naudu Latvijas ekonomikā, kā arī nodrošinot darba vietas reģionā (ārpus Rīgas un Pierīgas). Ik mēnesi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksa veidoja aptuveni 20 tūkstošus eiro. Un tad notika tas, par ko īpašnieki varēja tikai sapņot – veicot investīcijas, ražošanas apjomu bija iespējams divkāršot un darbinieku skaits arī dubultā pieauga. Tas, protams, radīja situāciju, kad arī klientu kļuva vairāk, nodokļus vajadzēja maksāt vairāk, tostarp PVN apjoms bija lielāks. Kāds teiks, ka tas ir brīnišķīgi un tādu uzņēmumu mums Latvijā vajag vairāk. Taču tikai ne VID! Viņiem šāda attīstība radīja aizdomas, jo kā gan tas ir iespējams, ka necils bizness ārpus Rīgas spēj tik pēkšņi strauji izaugt?
Tad nu "pie rīkles" ķērās jau tautā slavenie VID inspektori, kuri vēlējās pārliecināties, vai tiešām valstij jāatmaksā tik liels PVN. Maija vidū tika pieņemts lēmums par audita uzsākšanu, kas fiziski tika sākts tieši mēnesi vēlāk. No tā savukārt izriet, ka laika posms, kurā tas jāveic (bez pagarinājumiem, kas arī vēl ir iespējami!!!), ir nevis 90 dienas, bet gan 120 dienas. Nesteidzīgi pieprasot pārbaudāmo informāciju, saņemam vēstuli, ka PVN atmaksas termiņš tiek pagarināts par 75 dienām, jo inspektoram gribas pabaudīt atvaļinājumu. Pēc vēl divām nedēļām saņēmām nākamo vēstuli par PVN atmaksas termiņa pagarināšanu vēl par 75 dienām. Pēc dažām dienām nākamā vēstule jau vēstīja, ka tiek pagarināts auditējamais laika posms, utt. Godīgi sakot, bail pat domāt, kas būs vēl nākamajā vēstulē.
Un tagad pie galvenā. Valsts pašreiz mums ir parādā vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Iespējams kādam šī summa nešķitīs nekas īpašs, bet veidojas paradoksāla situācija, jo darbaspēka nodokļi jāsedz līdz katra mēneša astoņpadsmitajam datumam (par katru nokavēto samaksas dienu tiek uzrēķināti soda procenti). PVN uzņēmējiem jāsamaksā līdz divdesmitajam datumam, ar izskatīšanas termiņu līdz 30 dienām. Bet VID, uzsākot auditu un aizturot PVN atmaksu, kreditējas bez procentiem.
Kas no tā izriet? Uzņēmumam ir apgrozāmo līdzekļu trūkums, traucēta kredītu atmaksa, tiek riskēts ar darbavietām, nerunājot nemaz par attīstības iesaldēšanu, investīciju apturēšanu utt. Un tas viss notiek laikā, kad valsts ekonomika stagnē un neattīstās, "liekot mutē" politiķiem tādus vārdus, kā eksporta attīstība, investīciju nepieciešamība, darba vietu nodrošināšana reģionos, emigrācijas apturēšana u.c. VID inspektori tā nedomā, jo vieglāk aiziet atvaļinājumā un nosūtīt neskaitāmas vēstules par termiņu pagarinājumiem, nekā palīdzēt biznesam būt baltajā zonā un normāli strādāt.
Lai risinātu izveidojušos situāciju, esam jau vērsušies ar iesniegumiem Ministru prezidenta kancelejā, Finanšu ministrijā, kas ir tieši atbildīga par VID, kā arī citur, bet saņemam tikai formālu atrakstīšanos, ka viss notiek likuma robežās, tāpēc neko darīt nav iespējams.
Kādas man kā uzņēmējam ir sajūtas? Šai valstij mani nevajag. Nevajag ne investīcijas, ne nodokļus, ne darba vietas, kur nu vēl "naudas nešanu" no ārvalstīm caur eksportu. Izskatās, ka VID inspektors, kamēr negūs "personīgu labumu" no manis, nedarīs pilnīgi neko, lai pārtrauktu bezjēdzīgos termiņu pagarināšanas, PVN atmaksas kavēšanu, vēstuļu sūtīšanu un vēl sazinko, lai tikai imitētu savas darba dienas piepildīšanu. Vai kāds var atbildēt, kā lai normāli strādā Latvijā?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!