Reiz 2010.gadā tika dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar metālapstrādi, mašīnbūvi un industriālajām iekārtām. No saražotā 99% produktu tiek eksportēti, "ienesot" naudu Latvijas ekonomikā, kā arī nodrošinot darba vietas reģionā (ārpus Rīgas un Pierīgas). Ik mēnesi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksa veidoja aptuveni 20 tūkstošus eiro. Un tad notika tas, par ko īpašnieki varēja tikai sapņot – veicot investīcijas, ražošanas apjomu bija iespējams divkāršot un darbinieku skaits arī dubultā pieauga. Tas, protams, radīja situāciju, kad arī klientu kļuva vairāk, nodokļus vajadzēja maksāt vairāk, tostarp PVN apjoms bija lielāks. Kāds teiks, ka tas ir brīnišķīgi un tādu uzņēmumu mums Latvijā vajag vairāk. Taču tikai ne VID! Viņiem šāda attīstība radīja aizdomas, jo kā gan tas ir iespējams, ka necils bizness ārpus Rīgas spēj tik pēkšņi strauji izaugt?
Tad nu "pie rīkles" ķērās jau tautā slavenie VID inspektori, kuri vēlējās pārliecināties, vai tiešām valstij jāatmaksā tik liels PVN. Maija vidū tika pieņemts lēmums par audita uzsākšanu, kas fiziski tika sākts tieši mēnesi vēlāk. No tā savukārt izriet, ka laika posms, kurā tas jāveic (bez pagarinājumiem, kas arī vēl ir iespējami!!!), ir nevis 90 dienas, bet gan 120 dienas. Nesteidzīgi pieprasot pārbaudāmo informāciju, saņemam vēstuli, ka PVN atmaksas termiņš tiek pagarināts par 75 dienām, jo inspektoram gribas pabaudīt atvaļinājumu. Pēc vēl divām nedēļām saņēmām nākamo vēstuli par PVN atmaksas termiņa pagarināšanu vēl par 75 dienām. Pēc dažām dienām nākamā vēstule jau vēstīja, ka tiek pagarināts auditējamais laika posms, utt. Godīgi sakot, bail pat domāt, kas būs vēl nākamajā vēstulē.