rubesa
Foto: LETA
2015. gadā no vairāk nekā 700 projektu pieteikumiem, kas pretendēja uz īpašu Eiropas infrastruktūras projektu finansējumu (CEF), sīvā valstu konkurencē Eiropas Komisija (EK) apstiprināja sešus prioritāros Eiropas līmeņa infrastruktūras projektus. EK deva priekšroku projektiem, kuriem ir lielākā pievienotā vērtība Eiropas mērogā. Atlases procesā ņēma vērā svarīgumu, gatavību, ietekmi un kvalitāti. Viens no sešiem ir Rail Baltica, ar mērķi Eiropas infrastruktūrai pievienot jaunas dalībvalstis. Mēs tobrīd iezīmējām sevi Eiropas kartē ar jaunu spēku. Lēmums tika pieņemts par spīti mūsu krītošajām demogrāfijām, salīdzinoši zemajām pozīcijām dažādu valstu ekonomisko un politisko rādītāju topos un ne tik stabilai ģeopolitiskajai situācijai.

No Eiropas Savienības (ES) lēmējinstitūcijām saņēmām milzu uzticības kredītu apmaiņā pret apņemšanos godprātīgi un saskaņā ar labāko praksi un pieredzi, ieviest mums vēl īsti neaptveramā apjoma nākotnes vīziju - Rail Baltica, un priekšzīmīgi īstenot šo Eiropas līmeņa infrastruktūras projektu.

Rail Baltica neapšaubāmi ir Baltijas gadsimta projekts, turklāt attīstīts dzelzceļš ir arī valstu nacionālās drošības jautājums. Tomēr mums pavisam skaidri jāapzinās, ka tas pāraug mūsu trīs nacionālo valstu mērogu. Ekonomiskā loģika uz Rail Baltica projektu liek skatīties tālāk kā Baltijas kontekstā. Rail Baltica primāri ir Eiropas kopējo interešu projekts, kurš, sekmīgas īstenošanas gadījumā, radīs pozitīvu sinerģiju visā reģionā, sākot no Somijas, turpinot ar Baltijas valstīm, Poliju un vēlāk Eiropas Rietumu un Dienvidu virzienā. Tas uz visiem laikiem pozitīvā virzienā izmainīs šī reģiona dzīvi, nodrošinot šobrīd iztrūkstošo posmu Eiropas dzelzceļa tīklā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!