Kā informēja TM valsts sekretārs, ministrija tālāk nevirzīs strīdīgo ieceri par obligātas notariāla akta formas noteikšanu. Tā vietā tiks īstenotas vairākas izmaiņas, par kurām darba grupas dalībnieki bija vienisprātis:
1) Nostiprinājuma lūguma elektroniskas formas ieviešana un nosūtīšana zemesgrāmatai. Tas pilnībā izslēgtu notirpinājuma lūguma viltojuma risku un nepieļautu īpašuma krāpniecisku atsavināšanu vairākām personām vienlaikus.
2) Valsts nodevas aprēķināšana tikai no kadastrālās vērtības. Tas pilnībā izskaustu motivāciju manipulēt ar darījumu vērtībām valsts nodevas ietaupīšanas nolūkos.
3) Pašvaldību pirmpirkuma tiesību un atļauju ārvalstniekiem iegūt īpašumā zemi kārtošana tiešā elektroniskā saziņā starp pašvaldībām un zemesgrāmatu nodaļām. Tas darījumu veicējiem būtiski mazinātu birokrātiju.
Notāru padome no ieceres neatkāpjas
Tiktāl ir apsveicami, ka ministrijā ir sadzirdēti sociālo partneru viedokļi un tā rezultātā ir tapuši kvalitatīvi uzlabojumi, kas patiesi var atrisināt nozarē pastāvošās problēmas, neradot papildus finansiālus un birokrātiskus slogus. Tomēr Notāru padome no savas ieceres nav atteikusies un, acīmredzot, centīsies to realizēt tiešā veidā caur parlamentu. Jau šo piektdien Saeimā tiek organizēta konference par notariālo aktu, kurā piedalās vairāki runātāji, kuri jau iepriekš atbalstījuši notāru ieceri.
Pie šī jautājuma ilgāk kā gadu ir detalizēti strādājusi Tieslietu ministrijas vēsturē lielākā darba grupa. Ja to var atgriezt nulles punktā caur tiešām likumdošanas iniciatīvām parlamentā, ir jāatgriežas arī pie argumentiem, kāpēc izskanēja tik skaļi iebildumi. Un protams, visvairāk sabiedrību skar finansiālā puse.
Vai sabiedrība maldināta par izmaksu samazināšanos?
Jau no paša sākuma tika apgalvots, ka reformas rezultātā tiks samazinātas darījumu izmaksas. Jāpiebilst gan, ka izmaksu samazinājums lielā mērā tika plānots uz valsts budžeta rēķina, samazinot zemesgrāmatu valsts nodevas apmēru, bet vienlaicīgi kā obligātu nosakot atlīdzības maksājumu notāram par notariālā akta sagatavošanu, kas līdz šim nebija obligāts. Turklāt Finanšu ministrija ir informējusi, ka pašreizējos valsts budžeta apstākļos nesaredz iespēju valsts nodevas samazināšanai, tāpēc faktiski notāru reformas rezultāts būtu gluži pretējs – izmaksu palielināšanās.
Tomēr īpaša uzmanība būtu jāpievērš vēl vienam apgalvojumam, kas izskanējis gan no Notāru padomes, gan tieslietu ministra puses. Proti, ka esot paredzēta pašreiz noteiktās notāra atlīdzības samazināšana. Vai varētu būt, ka sabiedrība par šo jautājumu tikusi maldināta? Paanalizēsim tuvāk.
Tika norādīts, ka notāru atlīdzība turpmāk būs 0,5% no darījuma summas, taču šobrīd ar MK noteikumiem regulētā atlīdzība par notariāla akta sagatavošanu ir noteikta pakāpeniska atkarībā no darījuma summas. Tā ir aptuveni diapazonā no 1% līdz 0,1% no konkrētā darījuma summas.
Darījumiem, kuru vērtība ir no 28 459 līdz 71 145 EUR atlīdzība ir aptuveni 236 EUR + 0,5 % (no summas, kas pārsniedz EUR 28 458), bet lielākiem darījumiem procentuālā atlīdzība ir mazāka. Piemēram, darījumam, kas pārsniedz EUR 142 289, atlīdzība ir EUR 705 + 0,1% (no EUR 142 289 pārsniedzošās summas). Tas nozīmē, ka samazinājums skartu vienīgi nelielos darījumus, bet darījumiem, kuri pārsniedz aptuveni EUR 75 000, notāra atlīdzību bija pat iecerēts palielināt.
Taisnības labad gan jāpiezīmē, ka šobrīd notāra atlīdzība ir paredzēta vēl par citām papildus darbībām, piemēram, par dokumentu iesniegšanu zemesgrāmatā paredzēta atlīdzība pēc likmes EUR 4,70 stundā. Tā kā darba grupas dalībniekiem joprojām nav iesniegti nekādi tiesību aktu grozījumu projekti, tad nav zināms, vai šīs citas papildus atlīdzības bija paredzēts aizstāt ar kopējo atlīdzību 0,5% apmērā.
Tomēr tas neietekmē kopējo secinājumu, ka iecere ir vērsta uz obligātu izmaksu noteikšanu un šobrīd noteiktās takses palielināšanu tieši lielākiem darījumiem, sākot ar EUR 75 000. Jādomā, ka vismaz Rīgā un Rīgas apkārtnē šādi darījumi ir vairākums, tāpat tas skartu absolūto vairākumu no komercdarījumiem.
Notāru pakalpojums ir konkurētspējīgs sadzīviskiem darījumiem
Jāatzīst, ka šobrīd noteiktās notāra atlīdzības takses ir visnotaļ samērīgas vienkāršiem darījumiem par salīdzinoši nelielām summām. Jau šobrīd, slēdzot līgumu pie notāra, iespējams saņemt efektīvu vienas pieturas aģentūras pakalpojumu, kur notārs elektroniski saņem gan pašvaldības atteikumu no pirmpirkuma tiesībām, gan iesniedz dokumentus zemesgrāmatā, gan nodrošina norēķinus.
Ja šādu pakalpojumu iespējams saņemt par atlīdzību aptuvenā diapazonā no 0,5 līdz 1% no darījuma summas, tad jāatzīst, ka līdz noteiktai darījuma summai ar to nevar konkurēt nedz advokātu vai juristu sniegto konsultāciju izmaksas, nedz komercbanku piedāvāto darījuma kontu izcenojumi. Tāpēc gadījumos, kad darījuma priekšmets ir skaidrs un darījumam nav paredzēti nekādi īpaši papildus noteikumi, darījuma veikšana pie notāra ir ļoti laba izvēle.
Reformas patiesais mērķis – atlīdzība no lielajiem darījumiem?
Jautājums ir, kāpēc Notāru padome tā vietā, lai informētu sabiedrību par sava pakalpojuma pievilcību un izdevīgumu, velta tādas pūles un līdzekļus, lobējot obligāta notariāla akta formas uzspiešanu visiem darījumiem? Tālākais, protams, ir tikai spekulācija, bet atļaušos apgalvot, ka mērķis ir vienīgi garantētas atlīdzības iegūšana no lielajiem darījumiem.
Turklāt lielajos darījumos notāra iesaiste ir funkciju dublēšana, jo šādos darījumos parasti katra puse algo savus juridiskos konsultantus un pie notāra dodas jau ar pilnībā sagatavotu darījumu, pie kura strādāts jau mēnešiem ilgi.
Vai šī situācija mazliet neatgādina žurnāla IR 1.septembra numurā aprakstīto Zvērinātu tiesu izpildītāju sistēmu, kur tiek gūti nesamērīgi ar likumu noteikti ienākumi no vērtīgu, bankām ieķīlātu īpašumu pārdošanas?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
