Kopš 2000. gadu sākuma, kad pār Krieviju nolija naftas un gāzes superpeļņas zelta lietus, šie ienākumi tika novirzīti nevis pašu valsts modernizācijai, bet impērisko ambīciju atjaunošanai. Kremlis sāka uzskatīt par savu likumīgo ietekmes zonu visu bijušās PSRS teritoriju.
Kad 2008.gadā Krievija okupēja Dienvidosetiju un Abhāziju, un atzina tās par "neatkarīgām valstīm", starptautiskā sabiedrība aprobežojās vien ar to, ka "pauda bažas". Tāpēc Kremlis, acīmredzot, izlēma, ka aneksija (tas ir ne tikai "neatkarības" atzīšana, bet burtiska citu valstu teritorijas pievienošana) tāpat tam paies bez jebkādām sekām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit