Ar rūgtumu Rīgas skolotāji uzsākuši jauno mācību gadu. Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā jau esam izrēķinājuši un tagad zinām, ka skolotāju algas būs mazākas. Protams, katra skolotāja atalgojums jāskata individuāli, taču pie pilnas darba slodzes un pilnas darba dienas, kas ir 40 stundas nedēļā (kā tas ir jebkuram strādājošajam), mūsu skolotāji saņems vidēji līdz 120 – 150 eiro mazāk (bruto darba samaksa - ar nodokļiem).
Tas nozīmē, ka skolotāja faktiskā alga būs līdz 70 – 90 eiro mazāka. Un tas ir ieskaitot Motivācijas fonda vai, tā saucamā, Direktora fonda līdzekļus, kas ir 13,5% no kopējā algu fonda, kas dod iespēju palielināt atalgojumu par aptuveni 80 eiro. Zinu, ka līdzīga situācija ir arī Rīgas Valsts 1. un 2.ģimnāzijā.
Galvenais iemesls atalgojuma samazinājumam galvaspilsētas skolotājiem ir tas, ka Rīgai ir noteikts valstī visaugstākais koeficients par vienu pedagoģisko likmi – 16,5 (skolēnu skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba likmi). Tajā pašā laikā Valmierā, kur ir līdzīgs skolēnu blīvums, koeficients ir 15,5. Man nav skaidrs, kādi ir iemesli šādām atšķirībām pie vienādiem nosacījumiem, un kāpēc ir radīts šāds samazinājums. Varu tikai pieņemt, ka tam var būt politiski motīvi – jāņem vērā, ka pēc nepilna gada būs pašvaldību vēlēšanas. Papildus jāņem vērā, ka pašvaldība šogad un nākamgad var pārdalīt skolotāju algu fondu – attiecīgi līdz 10% un 6%. Tātad kādai skolai atņemt un kādai iedot, kas var veidot kopumā skolotāju algu fonda samazinājumu.
Tas, ka tiek noteikts minimālais skolēnu skaits 7.-12.klasē nedos rezultātus īstermiņā. Pirmais ieguvums parādīsies tikai vidējā termiņā (3 līdz 5 gados), un arī tad tikai VARBŪT. Tāpēc skolotājiem nav lielu cerību par būtiskas darba samaksas pieaugumu, ko nākotnē nodrošinās skolēnu skaita optimizēšana klasēs, klašu grupās.
Šīs skolotāju atalgojuma reformas mērķis bija nodrošināt to, ka pedagogu atalgojums tiek izlīdzināts, kļūst vienlīdzīgāks. Piekrītu, ka atsevišķās pašvaldībās skolotāju atalgojums patiešām bija lielāks – starpība bija pat 400 eiro (bruto) vai "uz rokas" aptuveni 250 eiro un atalgojumu tiešām vajadzēja sabalansēt. Piekrītu, ka lauku skolotājam ir jābūt līdzīgam ar pilsētas, un iepriekšējais modelis arī nebija pareizs. Taču tagad atkal ir iebraukts otrā grāvī. Jaunā sistēma atkal nav radīta vienlīdzīga. Tā vienkārši atkal ir izveidota tikai citādāka.
Iepriekš, kad atalgojuma sistēmas pamatā bija tikai princips "nauda seko skolēnam", Rīgā skolotāji bija ieguvēji. Mēs spējām panākt, ka bērni nāk pie mums mācīties, mēs spējām piepildīt pilnas klases, jo skolēni un vecāki izdarīja izvēli par labu kvalitātei. No tā mums parādījās lielāks skolotāju algas fonds, un skolotājiem par lielāku darbu lielākās klasēs mēs varējām samaksāt vairāk. Taču tas viss tika sasniegts tāpēc, ka skolotājs ieguldīja lielāku darbu un spēja nodrošināt atbilstošu skolēnu sasniegumu kvalitāti. Dati par eksāmenu rezultātiem un aprēķini par atalgojuma izmaiņām liecina, ka deviņās TOP desmitnieka skolās reformas rezultātā skolotāju algas samazināsies. Manuprāt, tas nav gudri darīts, jo tiek sodītas tās skolas, kas sasniedz augstākos rezultātus.
Izglītības un zinātnes ministrijai vajadzētu būt atbildīgākai par skolu darbības kvalitāti kopumā. Taču šokējoši ir tas, ka visvairāk cietīs augstāko kategoriju skolotāju darba samaksa, jo samazinās 3.,4. un 5.kategorijas skolotāju kvalitātes piemaksa, jo uz kvalitātes piemaksu tiek attiecinātas tikai mācību stundu slodze. Kvalitātes piemaksa vairs netiek attiecināta pret klases audzināšanas slodzi, konsultācijām, gatavošanos stundām, rakstu darbu labošanu. Regulējuma rezultātā samazinās kvalitātes piemaksa līdz 25 %, salīdzinot ar iepriekšējo kvalitātes piemaksas apjomu attiecībā pret līdzīgu slodzi.
Esošā reforma šodienas situācijā ir drauds izglītības kvalitātes uzlabojumiem nākotnē gan skolotāja darbā klasē, gan skolu darbā kopumā. Prognozēju, ka esošās solidārās algas ilgtermiņā samazinās vēlmi jaunajiem vai kvalitatīviem skolotājiem meklēt darbu Rīgas skolās. Skolotājus - līderus, kas ir tik nepieciešami uz kompetencēm balstīta izglītības koncepta ieviešanai, par šādu darba samaksu darba tirgū nevar un nevarēs "nopirkt"!
Manuprāt, projekta saskaņošanai un lēmuma pieņemšanai nepamatoti procesā nebija iesaistītas vecākus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, kas ir absurds un sliktas pārvaldības piemērs. Demokrātiskā sabiedrībā šim kvorumam, šai publiskai debatei, vajadzēja būt ne tikai ar arodbiedrībām, bet arī ar vecāku organizācijām. Tas ir ļoti būtiski, jo ikviens bērns un ģimene grib labu skolotāju, motivētu skolotāju, un tāpēc vecāku loma ir ļoti būtiska lēmumu pieņemšanā saistībā ar skolu.
Uzskatu, ka tad, ja tiek veikta reforma, tad to vajadzēja veikt savādāk, nesamazinot skolotāju atalgojumu – piemēram, lielākās algas nevajadzēja samazināt, bet gan tās varēja "iesaldēt". Un tad mazākās algas pakāpeniski palielināt – kaut vai 3-4 gadu laikā, cik daudz var atļauties valsts budžets. Bet tagad ir tā – paņem vienam un iedod citam. Tas nav labākais princips jebkuras jaunas politikas veidošanā. Tādu principu nedrīkst atbalstīt un jau koalīcijas politiķu "sastrādātais" nekavējoties jālabo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!