Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka NATO nespēs ieraut Maskavu bruņošanās sacensībā, apsūdzot aliansi par militārā līdzsvara graušanu Eiropā. "Mēs neplānojam padoties militāristiskam neprātam, bet izskatās, ka viņi mūs uz to spiež, lai izprovocētu dārgu un bezjēdzīgu bruņošanās sacensību," viņš Maskavā norādīja Krievijas diplomātiem.
Delfi.lv, 30. jūnijā
No vienas puses, ir skaidrs, ka augsta līmeņa politiķu paziņojumi jāuztver nopietni. Īpaši tad, ja runa ir par lielas un visai agresīvas valsts prezidentu. No otras, nekad nevar zināt, cik rūpīgi šādi paziņojumi ir pārdomāti. Piemēram, cik nopietni ir iespējams uzlūkot apņemšanos nepadoties "militāristiskam neprātam", ja to pauž tādas valsts vadītājs, kurā, kā šķiet, izsaukt nacionālo lepnumu spēj tikai tās militārā varenība?
Turklāt Putina paziņojums pārāk labi nesaskan nedz ar informāciju par to, ka 2015. gada laikā Krievijas izdevumi militārām vajadzībām ir palielinājušies par 48% (ej.uz/milizdevumi), nedz ar ziņu par jauniešu militāri patriotiskās organizācijas Jaunarmija dibināšanu. Šāda informācija liek domāt, ka Putina apgalvojums drīzāk ir jāsaprot šādi: "Mēs neplānojām, bet, tā kā viņi mūs spiež, tad mēs padosimies," nevis "lai arī viņi mūs spiež, mēs tomēr neplānojam padoties", lai arī tieši pēdējais no piedāvātajiem lasījumiem varētu šķist atbilstošāks paziņojuma tekstam. Varētu arī jautāt, vai, pieminot "bezjēdzīgu bruņošanās sacensību", runātājs pieņem, ka ir arī jēdzīga bruņošanās sacensība, bet lai jau paliek.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!