Arvien biežāk, pētot dažādus reiderisma gadījumus, saskaros ar to, ka uzņēmumam ir veidots mākslīgs aizdevums un tad tas parādās jau kā kreditoru prasījums no ārzemēm. No vienas puses, Menas salas, Panamas vai Belizas investors īsti labi neizskatās Latvijas tiesā kā prasītājs, bet – no otras puses – pārskaitījums parasti ir veikts, un prasījums ir reāls un arī tā cesija tad ir derīga.
Atrodoties Igaunijā, izpētīju, ka viņu grāmatvedības sistēma, iespējams, reideriem ir vēl labāka par "ofšoriem", un šāds Igaunijas kompānijas prasījums Latvijas tiesā izskatās daudz labāk par "ofšoru".
Tātad līdz šim, ja uzņēmumam bija problēmas, vai tādas vajadzēja radīt – klasiski tika izmantotas "ofšora" kompānijas, kuras izrādījās aizdevušas vai pārskaitījušas naudas uzņēmumam, kas tika gatavots reideru uzbrukumam attiecīgi - no "iekšienes" vai no "ārpuses". Šāda kompānija parasti atradās vai nu klasiskā "ofšora teritorijā" kā Panama, Beliza, vai, piemēram, Krievijā un tās valdē nereti atradās kādas Centrālāzijas republikas kalnu gans.