Arvien biežāk, pētot dažādus reiderisma gadījumus, saskaros ar to, ka uzņēmumam ir veidots mākslīgs aizdevums un tad tas parādās jau kā kreditoru prasījums no ārzemēm. No vienas puses, Menas salas, Panamas vai Belizas investors īsti labi neizskatās Latvijas tiesā kā prasītājs, bet – no otras puses – pārskaitījums parasti ir veikts, un prasījums ir reāls un arī tā cesija tad ir derīga.
Atrodoties Igaunijā, izpētīju, ka viņu grāmatvedības sistēma, iespējams, reideriem ir vēl labāka par "ofšoriem", un šāds Igaunijas kompānijas prasījums Latvijas tiesā izskatās daudz labāk par "ofšoru".
Tātad līdz šim, ja uzņēmumam bija problēmas, vai tādas vajadzēja radīt – klasiski tika izmantotas "ofšora" kompānijas, kuras izrādījās aizdevušas vai pārskaitījušas naudas uzņēmumam, kas tika gatavots reideru uzbrukumam attiecīgi - no "iekšienes" vai no "ārpuses". Šāda kompānija parasti atradās vai nu klasiskā "ofšora teritorijā" kā Panama, Beliza, vai, piemēram, Krievijā un tās valdē nereti atradās kādas Centrālāzijas republikas kalnu gans.
Bet secinu, ka mums blakus ir valsts - Igaunija, kuras grāmatveži un auditori ir apdraudēti daudz vairāk, jo viņi sniedz gada pārskatus ar savu vārdu un savu pieeju Igaunijas Nodokļu un muitas dienestam, no savas IP adreses. Un (tas ir vis trakākais) ja "kalnu ganam" nereti izrādās nozagta pase, tad Igaunijā grāmatvedis jau savu pienākumu ietvaros no nerezidenta saņemto informāciju ievada Igaunijas Nodokļu elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS)!
Tātad es saku, ka, ja gribas viltot dokumentus, par milzīgu apgrozījumu vai nereāliem krājumiem, Igaunijas sistēma šobrīd ir neticami nedroša no krāpniekiem jo nerezidents var nosūtīt savus datus pa e-pastu (piemēram, ka viņam piederējuši 10 000 000 EUR, vai bijis 5 000 000 EUR apgrozījums) un Igaunijas grāmatvedis to visu ar savu vārdu nodeklarēs, tā arī nesaņēmis no īpašnieka parakstītu oriģinālu! Nu tas viss e-pakalpojumu vārdā!
Bet tas vēl nav viss. Esmu redzējis Igaunijas auditoru atzinumu par šādu kārtējo gada pārskatu, kurā norādīti nepareizi dati par gandrīz 10 000 000 EUR (bet tos apliecina nu jau auditora paraksts, ar piebildi, ka "mums īsti nebija iespējas pārliecināties", bet šo gada pārskatu viņi tomēr paraksta, un tas ir redzams publiskajos reģistros). Gada pārskats, kurš ir radies uz Igauņu grāmatveža un Igauņu auditora parakstu pamata, bez reāla īpašnieka vai Sabiedrības dalībnieka paraksta!
Rezultātā vai mūsu reideriem ir vajadzīgi "kalnu gani", ja par parasto grāmatvedības un parasto auditoru apkalpošanu, Igaunijas publiskajā reģistrā ir iespējams iedabūt lielas naudas summas, kas, piemēram, no Latvijas vai UK tiesas (īpaši šķīrējtiesas) puses skatoties liksies gana reālas arī tiesai?
Nu, piemēram, ja reiderim ir 5 000 000 EUR prasījums pret kādu Latvijas vai Lietuvas firmu, un Igaunijas gada pārskatā ir apliecinājums, ka – jā attiecīgās Igaunijas firmas rīcībā attiecīgajā gadā (kad rodas prasījuma tiesības) ir bijusi šāda 5 000 000 EUR summa?
Visiem, kam uzbrūk šādi greideri, es iesaku pašiem, nepieceļoties no krēsla ieiet Igaunijas portālā: https://ariregister.rik.ee un pārliecināties, kā izskatās tur iesniegtie dokumenti – tas var būt no rakstāmgalda neatejot atrisināms noziegums! Daļa dokumentu būs par velti, citi maksās tikai 2 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!