Pēc tā, sociālās vietnes bija visdažādākā satura asprātīgu un nicinošu uzsaukumu, sajūsmas un sašutuma izpausmju pārblīvētas. Alvis Hermanis, kurš jau sarunas sākumā brīdināja, ka šī viņam bijusi slikta diena (un patiesi, iespējams, šī nebija spožākā viņa, kā domātāja parādīšanās reize), daudzu rakstītāju prāt, nav pārāk kompetents, lai vispār diskutētu par politiku.
Daudzviet, un ne tikai šajā gadījumā, izskan doma, ka "režisoriem jārežisē izrādes, māksliniekiem jāmālē, bet politiķiem jānodarbojas ar politiku". Iespējams, ka tā ir taisnība. Tiesa jāatceras, ka profesija "diplomēts politiķis" neattiecas uz visiem mūsu valsts spožajiem un ne tik spožajiem prātiem. Daudzi sevi par politiķiem dēvējošiem, par tādiem mutācijas rezultātā ir kļuvuši no biznesmeņiem, žurnālistiem, ārstiem, arhitektiem un jā - arī aktieriem, rakstniekiem un arī mūziķiem, turklāt, būtisks apstāklis, kas tika apspriests jau Alvja Hermaņa intervijas reizē, ir tas, ka tieši mākslas un kultūras, inteliģences pārstāvji ir tie, kuri rūpīgi būvēja un atjaunoja brīvvalsti un, būtu pārsteidzīgi apgalvot, ka darīja to slikti un neprofesionāli, neko nesajēdzot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
