Jūlijs Krūmiņš: KNABā cilvēku pazemo skarbi  (60)

Sākām harmonizēt mūsu likumus ar eiropiešu, tai pat laikā, aizmirsām harmonizēt sevi, savu attieksmi pret darbu, viens pret otru, pret valsti. Pats galvenais, ko es gribu pateikt ir: CILVĒKS IR NEVAINĪGS, LĪDZ TIEK ATZĪTS PAR VAINĪGU. Juridiski izsakoties, valstī jāievieš nevainīguma prezumpcija. Par šīs prezumpcijas pārkāpumu vainīgie ir jāsoda.

Es atceros A. Laventa tiesas prāvu. Pirms Lavents bija notiesāts, Ministru prezidents G. Krasts un tiesnese I. Šteinerte nosauca viņu par noziedznieku. Lavents iesūdzēja abus Eiropas Cilvēktiesību tiesā un uzvarēja. Latvijai bija jāmaksā, ja pareizi atceros, ap 30 tūkstoši eiro. Ja šo soda naudu samaksātu Šteinerte un Krasts, varbūt šodien par savām kļūdām, pildot amata pienākumus, maksātu KNAB priekšnieks Streļčenoks.

Par prettiesisku Strīķes, Juraša, Dravenieces un, neatceros, vēl kādu darbinieku atbrīvošanu no darba. KNAB jāmaksā šiem cilvēkiem sāpju nauda. Kas maksās? Streļčenoks? Šaubos. Bez naudas vēl ir aizskarta darbinieka cieņa un gods! To naudā aprēķināt nevar. Latvijā nevalda iedzīvotāju cieņa un gods pret varu, tāpēc vara atļaujas graut ļaužu cieņu un godu gan ekonomiski, gan tiesiski. Pensionāri, skolotāji, ārsti, it kā cienījami cilvēki, tikai atlīdzība par veikto darbu ir pazemojoša. Valsts pret saviem līdzcilvēkiem attiecas kā pret okupētu cilti. Piedāvājot tiem visu otršķirīgu, arī valsts pārvaldi. Valsts vara daļēji ir koncentrēta KNABā. Arī valsts pārvaldes zema līmeņa musturs ir pārnests uz KNAB.

KNABs 2002.gadā radās kā nevēlams ārlaulības bērns. Ārlaulības tāpēc, ka to mums uzspieda NATO un Eiropas Savienība. Tā nebija mūsu pašu vajadzība. Zaglis zagli taču neķer. Tādi bija iestāšanās noteikumi. Pie tādas korupcijas un ekonomikas kriminalizācijas būtu bezcerīgi tur iekļūt, ja netiktu radīts iespaids, ka valsts "norūpējusies" par šo problēmu. Kad esam tur iekšā, tā var sākt kāpties atpakaļ – pie vislielākajiem kretīniem "atbildīgos" amatos un cilvēkiem ar "skeletu skapī" tiesu sistēmā un kukuļņēmēju prezidentu.(V.Z)

Pa cik ar gara spēku iestādei ir problēmas, tad lietā tiek likts visprimitīvākais no instinktiem –cilvēku pazemošana. Pazemots cilvēks labāks nekļūst. Arī pazemotais cietumnieks reiz iznāks brīvībā. Cietumus vēl sauc par labošanas iestādēm. Ja mēs gribam, lai no ieslodzījuma iznāk iztaisnots, labāks cilvēks, tad pret viņu ieslodzījumā jāizturas taisnīgi un likumīgi.

Arī KNABs tur cilvēkus ieslodzījumā. Pa cik man ir gadījies pabūt padomju cietumā, ir ar ko salīdzināt. Padomju režīms bija skarbs, bet likuma ietvaros. KNABā cilvēku pazemo skarbi. Tikai uz aizdomu pamata, bez kādiem vainas pierādījumiem. Šī iestāde likumus raksta pati sev.

KNAB mājaslapā lasu: uz emblēmas ir attēlots putnu karalis, melnais ērglis "simbolizē gudrību, neatkarību, brīvību, drošsirdību un spēku. Ērglis spēj pacelties augstumos un labi pārredz teritoriju. Ērglim piedēvē pamat tikuma - taisnīguma - nozīmi."

Nekas KANAB darbībā neliecina par gudrību un drosmi. Drosme ir cēlsirdīgu un viedu cilvēku iezīme. KNAB ērglis gan ir vairāk plēsoņa un maitas putns - tāds izmisis no bara izstumts kroplis, kas izdzīvošanas dēļ gatavs nodot jebkādus ideālus (par godu nemaz nerunājot). Kāds asprātis iesaka ērgli nomainīt ar niknu suni, kuru tur pavadā saimnieks, un jautā varas partijām: kam tagad uzlaist virsū?

Manuprāt, KNABs ir nevis taisnīguma sargājoša iestāde,bet gan represīva struktūra, kas pilda politisko partiju pasūtījumus, lai izmantotu to savu pretinieku iebiedēšanai un piesegtu savas noziedzīgās darbības. Citiem vārdiem sakot – "Servisa Aģentūra", kas izpilda konkrētus pakalpojumus politiskajai elitei, arī par manu nodokļu maksātāja naudu.

Es jau neesmu vienīgais šīs aģentūras upuris. Pirms astoņiem gadiem M. Vaivada aizturēšana vissmalkākajā restorānā, eksprezidenta Gunta Ulmaņa klātbūtnē, pārpludināja Latvijas medijus. Pat tie, kuri vienmēr ir gatavi aplaudēt jebkura miljonāra "ietupināšanai" par jebko, šoreiz bija spiesti padomāt – kāda kriminālprocesuālā vajadzība bija publiskā vietā aizturēt cilvēku, kurš ietur maltīti prominentā kompānijā? Varbūt M. Vaivads restorānā bija "pārsteigts tieši noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, tūlīt pēc tam, vai arī bēgot no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas", kas Kriminālprocesa likumā noteikts kā galvenais aizturēšanas pamats? Acīmredzams bija secinājums - nekādas vajadzības šādi rīkoties nebija, ja neskaita instinktu publiski parādīt "pagonu" visvarenību, visatļautību pret konkrētu personu.

Sašutumu par KNAB darbības metodēm – šajā gadījumā – nepārprotami demonstratīvajām, tolaik pauda ne tikai Guntis Ulmanis, kuram arī ne tikai vakars bija sabojāts. Te jau klaji tiek demonstrēta necieņa pret, lai ar bijušo, tomēr Valsts prezidentu. Zvērinātu advokātu padome sāka protestēt ne tikai pret šo gadījumu, bet arī pret to, ka kratīšanas tiek veiktas advokātu birojos, kas ar likumu ir aizliegts, ka kratīšanas notiek naktīs, kam arī nav nekāda procesuāla pamatojuma, ja neskaita vēlmi cilvēku psiholoģiski un fizioloģiski ietekmēt, pazemot, pamokot ar bezmiegu un cietumnieka maltīti.

Pat Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šajā gadījumā nebija tiesībsargu pusē. "Tādai iestādei kā KNAB, kas ir apveltīta ar plašām izmeklēšanas tiesībām, būtu jābūt ļoti saudzīgai un uzmanīgai savās metodēs, lai tiešām mēs visi varētu justies, ka viņi strādā ļoti precīzi ne tik vien likuma, bet arī ētikas ietvaros, un ka mēs visi viņiem varam uzticēties. KNAB jāstaigā uz pirkstgaliem un jāapjēdz, ka uz viņiem gulstas liela atbildība," teica Valsts prezidente.

Notikušais bija sašķobījis M. Vaivada veselību, un viņš tika ievietots slimnīcā, bet pēc dažām dienām devās uz klīniku ārzemēs. Šo astoņu gadu laikā viņam pat nekāda apsūdzība nav uzrādīta! Līdz ar to jāsecina, ka M. Vaivadu prokuratūra vēlējās apcietināt ne jau tāpēc, ka viņš tiešām būtu pastrādājis kādus noziegumus.

Laikraksts "Diena" tolaik bez kautrēšanās publiski apgalvoja, ka prokuratūrā M. Vaivads tika uzskatīts par "vājo posmu" Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītajā uzņēmēju grupā, kurš, pasēžot cietumā, varētu sākt dot kaut kādas apsūdzošas liecības. Nav dzirdēts, ka kāds no KNAB vai Ģenerālprokuratūras būtu saņēmis kādu nosodījumu par toreiz lietotajām metodēm. Prokurors K. Rudzītis pēc paša vēlēšanās pameta izmeklēšanas grupu, kas izmeklēja t. s. Ventspils amatpersonu lietu.

M. Vaivads pēc iznākšanas no īslaicīgās aizturēšanas izolatora publiski izteicies ne pārāk daudz, jo Ģenerālprokuratūrā esot parakstījis "klusēšanas zvērestu". Tomēr viņa skopie izteicieni bija ļoti skarbi un trāpīgi. "Rupjība, nesamērīgas metodes, steiga un juridiska pamatojuma trūkums liecina, ka manas aizturēšanas patiesie iemesli nebija informācijas gūšana, bet gan mērķtiecīga izrēķināšanās ar atsevišķiem tranzītbiznesa uzņēmējiem," notikušo raksturoja M. Vaivads un uzsvēra, ka tādējādi KNAB ir aptraipījis ne tikai viņa, bet arī savu reputāciju. "Šajā gadījumā man jāsecina, ka KNAB darbības būs bijušas ļoti izdevīgas atsevišķiem Ventspils naftas nelabvēļiem," viņš uzsvēra.

"Būtu naivi uzskatīt, ka mūsu tiesībsargājošo institūciju aktivitātes ir tikai un vienīgi šo iestāžu aktivitātes. Man liekas, ka tur ir vēl kaut kas cits," publiski pauda M. Vaivads. Kāpēc es tik detalizēti rakstu par M. Vaivadu? Tāpēc, ka uzvārda Vaivads vietā ieliekot Krūmiņš, iznāktu precīzi tāds pats stāsts. Par ko tas liecina? Par to, ka šī kantora darba stils nemainās. Priekšnieki mainās, bet darba tikums – nē.

Es nebeidzu sev uzdot jautājumu, kā tik iekšēji nesakārtotā iestāde, kas apveltīta ar tik lielu varu, turpina pastāvēt? Tālāk es piedāvāju lasītājiem ieskatu KNAB iekšējā nesakārtotībā. Tautas valodā – bardakā. Tas nav sacerējums, bet izvilkumi no internetā publicētiem materiāliem.

Jūtas Strīķe, kā nenogremdējamas zemūdens parādība vien, ir vesela politiska romāna vērta. Skaidri redzams, ka birojā valda lielas kaislības. Zirnekļi stikla traukā kaujas. Un – kur lielas kaislības, tur arī skaļi skandāli. "Skandāli sākās, kad par biroja priekšnieku kļuva Normunds Vilnītis. Strīķei likās, ka Normunds ir amorāls tips, nodevis kantora intereses un tāpēc bija spiests sakrāmēt mantiņas.

Uzradās jauns ģimenes galva – Jaroslavs Streļčenoks. Tagad skaidri redzams, ka abiem ir raksturu nesaderība. Abi grib šķirties, bet neviens nevēlas atstāt biroju. Ar ko tas beigsies, nav ne jausmas. Savā laikā Strīķi īpaši izcēla premjers Einars Repše, reklamējot viņu kā patoloģiski godīgu cilvēku. Kas Repšem ir pataloģiski godīgs, citam pataloģiski "asins kārs". Reiz Drošības policijā pārrunāts gadījums, kad Strīķe veikusi kratīšanu kādas privātpersonas dzīvoklī 18. novembrī. Tad vairāki kolēģi izteikuši šaubas, vai tiešām kratīšanu vajadzējis rīkot svētkos.

Par kukuļņemšanu aizturot lidostas robežsargu Dzintaru Strautmani, viņa robežsargu nogāzusi gar zemi un izlauzusi rokas. Vēlāk Strautmaņa radi žēlojās, ka aizturēšanas laikā Strīķe lamājusies un iekodusi robežsargam rokā. (Iekožot rokā, Strīķe iekož KNAB reputācijas kājā.)

Kādā intervijā Aleksejs Loskutovs atzina, ka viņam ne viss paticis, ko darīja Strīķe. Lai nepaliktu KNAB zem politiska trieciena, viņš vienkārši pievēris acis uz vietnieces darba stilu. (Ne jau par KNAB politisko triecienu uztraucās Loskutovs, bet gan pats par savu.)

Laika gaitā birojā viņai izveidojusies sava komanda, kas nepārprotami ir viņas, nevis tagadējā priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pusē. Viena no Strīķes padomdevējām bijusi Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja Ilze Draveniece, kuru Streļčenoks jau paguvis atlaist no darba. Nupat tiesa Dravenieci ir attaisnojusi ,viņai būs jāizmaksā kompensācijā 3.5 tūkstoši €. (No kādas naudas maksās?)

Jau agrāk intervijās Strīķe izteikusies, ka viņas konflikts ar Streļčenoku nav par būtiskajām lietām, jo tās KNAB priekšnieku nemaz neinteresējot. Ar lielu entuziasmu Streļčenoks mēdz iedziļināties birokrātiskos sīkumos un to dara vai katru dienu. "Tā visa burbuļošana notiek nevis pēc būtības, bet pēc kaut kā tāda, kam vispār nevajadzētu būt," teic Strīķe. Viņa novērojusi, ka Streļčenoks labprāt runā par konfliktiem, rīkojumiem un lēmumiem, bet par korupcijas apkarošanu un novēršanu viņam nav lielas intereses.

Kritizētāji norāda, ka viņa biroju pārvērtusi bezmaz vai par savu privātfirmu, kur vienīgais pareizais viedoklis pieder viņai, bet citiem – nepareizie. Turklāt viņa esot traka – ies pāri līķiem, lai panāktu iecerēto. Savukārt viņas aizstāvji teic, ka ir vienalga, kādā krāsā ir kaķis, galvenais – lai tas ķertu peles. Un peles šis kaķis ķer labi. (Gribētos uzzināt noķerto peļu uzvārdus?)

Bijušais KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks: Protams, ka es negatīvi vērtēju KNAB notiekošo un tam tā nevajadzēja notikt, turklāt [KNAB priekšnieks Jaroslavs] Streļčenoks ir nācis no biroja iekšienes, un pirms tam nekas neliecināja par šāda konflikta aizsākšanos, diemžēl konflikts nav noslēdzies tā iemesla dēļ, ka bijušie KNAB darbinieki ar biroju tiesājas par savu atlaišanu. Ja turpināsies tiesvedības, kārtības KNAB nebūs vēl ilgi. Priekšniekam lielu uzmanību būtu nepieciešams pievērst tieši augstu amatpersonu un sarežģītu korupcijas lietu atklāšanai.

Savā laikā biroja priekšnieks Normunds Vilnītis uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Vilku atstādināja no amata pienākumu pildīšanas, bet tad – atbrīvoja no priekšnieka vietnieka amata pavisam. "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieki Alvis Vilks un Juta Strīķe iesniegumus par steidzamiem atvaļinājumiem aprīļa pirmajā pusē iesnieguši vienā dienā, sākoties skandālam ap " Pietiek" publiskotajām, acīmredzot no KNAB noplūdušajiem VAS "Latvenergo" amatpersonu telefonsarunu ierakstiem. To, apstiprinot versiju par amatpersonu vēlmi šādā veidā paglābties no skandāla sekām, nu oficiāli apstiprina KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks"

"Kad Ģenerālprokuratūra būs pabeigusi pārbaudi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), Saeimā, visticamāk, varētu būt balsojums par KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata. Tā pēc tikšanās ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti žurnālistiem sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisijas vadītājs Juris Dalbiņš (TP). "Šobrīd vairs nav no svara, cik naudas ir pazudis, bet gan tas, ka KNAB bija pilnīga bezkontrole, kārtības trūkums un iespēja zagt naudas līdzekļus no seifa," sacīja Dalbiņš.

Viņš arī informēja, ka divas personas, kuras tiek vainotas naudas pazušanā, bija pakļautas biroja vadītājam Loskutovam. "Kā Loskutovs var būt garants KNAB darbībai, ja viņš pats ir vainojams pie pilnīgas bezkontroles?" teica Dalbiņš. Nu nedrīkstētu Loskutovs būt vienlīdzīgāks par citiem. Ja nevar pārraudzīt tik svarīgu iestādi, tad ir jāiet prom. Nevaram jau mēs būt pārliecināti, kā šis naudas zagšanas ir vienīgie KNAB noziegumi. Tikpat labi, viņi var pildīt politiskos pasūtījumus - savējos piesegt utt.Un Loskutovs atkal neko nezinās. Viņš pat vainīgs nejūtas, ka nav pietiekami labi pārraudzījis savu iestādi."

"Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) pazudis viens no aktīvas operatīvās uzskaites lietas sējumiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Slepenā materiāla pazušana konstatēta pagājušā nedēļā. KNAB apstiprinājumu par materiāla pazušanu aģentūrai LETA neizdevās iegūt."

"Pirmo reizi Latvijas vēsturē no izmeklēšanas iestādes – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja – pazudis sējums no aktīvā izstrādē esošas lietas, kas saturēja informāciju gan par operatīvajām darbībām, gan arī izmeklēšanu, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija."

Tagad par manu aizdomās turēšanu. Vispirms par aizdomām vien cilvēku nedrīkst arestēt, aizturēt. Apzīmējumiem šeit nav nozīmes. Tā aizdomas par domām kļūst un cieš nevainīgi cilvēki. Gribētos zināt, cik tādi aizdomās turētie ir notiesāti, un cik ir tādu kā iepriekš minētais M.Vaivads?

Mani apsūdz nepareizā partiju finansēšanā. Es zinu, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības. Un tomēr, partiju finansēšanas likums ir ļoti mainīga parādība. Es nedzīvoju tikai pēc rakstītiem likumiem, kas bieži mainās, atkarībā no politiskas konjunktūras. Es esmu pieradis dzīvot pie nerakstītiem likumiem. Krieviski tas saucas: "Жить по понятиям!" Kad man jautā, kāpēc es vispār ziedoju naudu partijām, tad es atbildu, ka ziedoju partijām, kurās ir godīgi cilvēki, kas varētu Latviju izvilkt no korupcijas purva. Iedomājieties, Eiropas Parlamenta komisija konstatē, ka Latvijā katru gadu nozog līdz 5 miljardiem eiro! Pieci miljardi pie budžeta septiņi! Kur ir KNĀBs un aizdomās turētie? Vai tie ir tie, kas, iespējams, varētu Streļčonoku ievēlēt vai neievēlēt vēlreiz amatā?

Pieņemsim, esmu nepareizi ziedojis naudu kādai partijai. Katrā partijā ir grāmatvedība. Ja ir ieskaitīts par daudz, sūtiet atpakaļ. Ir labi zināms, ka partiju finansēšanas likumā ir tik daudz robu un nepilnību, ka tajā apmaldījās pat tāds politikas "guru" kā Andris Šķēle.

Ar plašu kampaņu Tautas partija uzvarēja 9.Saeimas vēlēšanās, iegūstot visvairāk – 23 deputātu vietas. Eksperti uzvaru saistīja ar cinisko Tautas partijas kampaņu, vairākas reizes pārsniedzot atļautos priekšvēlēšanu tēriņu griestus, organizējot reklāmas ar trešo personu starpniecību. KNAB pieņēma lēmumu, ar kuru partijai uzdeva pārskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus 1,03 miljonu latu apmērā. Guru partiju likvidēja un gali ūdenī.

Šķēle jau nav vienīgais piemērs. Labi atceros partiju finansēšanu Lemberga gaumē, kad piedalījos akcionāru sapulcēs Ventspilī.

Ja es rakstītu likumu, tad mans variants būtu: tikai valsts finansējums partijām, kuru reitingi ir virs 3%. Reklāma ierobežota. Parkā uzstāda stendus, kur partijas atrāda savus kandidātus un varoņdarbus, kādus viņi grasās veikt. Tas – lielos vilcienos.

Es saprotu, ka šodien tas ir sapnis vasaras naktī. Par kādu VIENS LIKUMS VIENA TAISNĪBA VISIEM var būt runa, ja Saeimā sēž deputāti, kas savas vietas ir uzpirkuši. Grēks nekļūst par kļūdu, ja gribam to labot. Vai te maz kāds grib ko mainīt?

Vārds 'grēks', tulkojumā nozīmējot - netrāpīt mērķī. Līdz šim vara nav trāpījusi mērķī - izveidot labklājības valsti, par kuru būtu lepnums gan veciem, gan jauniem.