Troļļi dalās dažādos paveidos – no katra sabiedrības slāņa un nokrāsas nāk sava veida 'interneta huligāni'. Visus vieno pārākuma sajūta pār apceļamajiem subjektiem. Tas ir normāli, ka katram gribas saprast pasauli un, kad šķiet, ka tā ir saprasta, censties apgaismot tos, kuri vēl dzīvo neziņā. Jo kontrasts starp jaunatklāto sapratni un pārējo viedokli ir lielāks, jo skaļāk gribas izkliegt savu patiesību. Ja neviens neklausās, tad var arī padauzīt ar kājām pa grīdu.
Problēma ir tajā, ka mūsdienu komunikāciju rīki ļauj izkliegt savu viedokli ārkārtīgi ātri – pirms vēl jaunā informācija ir tā labi nosēdusies. Varbūt es kļūdos, bet, iespējams, lēnākas informācijas apmaiņas laikmetā dažādiem radikāliem izsaucieniem bija jāiziet lielāks citu cilvēku filtrs pirms tie nonāca ļaužu ziņu avotos. Visticamāk, mūsdienās ir arī daudz vieglāk atrast līdzīgi domājošos, lai kāda ideja ienāktu prātā. Un tad, ar viņiem tā labi sadzīvojot, iestrēgt purvā ar pilnu metaforisku informācijas atbalsi. Tādā, no kura ārā vairs izkļūt gandrīz nav iespējams.