Aigars Evardsons: No anonīmiem zvaniem līdz reālai spridzināšanai viens solis  (29)

Mums būtu jāmaina attieksme pret sabiedrības drošību un daudz nopietnāk jādomā par tās paaugstināšana iespējām. Tieši tādēļ Latvijas Juristu apvienība (LJA) nolēmusi pievērst uzmanību dažādiem mūsdienu tehnoloģijās balstītiem risinājumiem, kas nostiprina sabiedrības drošību un veicina noziedzības apkarošanu. Tuvākajā laikā mērķtiecīgi būtu jāievieš tādi tehniskie risinājumi kā videonovērošanas iekārtas, kas patstāvīgi analizē datu plūsmu un ar IT risinājumu palīdzību spēj atpazīt riska līmeni konflikta vietā, automašīnu numura zīmju skenēšanas sistēma, kas savienota ar dažādiem atbildīgajiem ES valstu dienestiem, pasažieru datu reģistrācija, stingrāka biometrijas datu kontrole Latvijā ieceļojošām personām, kiberdrošības paaugstināšana kopumā[i].

Neliels, tomēr pareizs solis sabiedrības drošības palielināšanas virzienā būtu arī mobilo sakaru anonīmo priekšapmaksas karšu reģistrācija jeb lietotāju identifikācija, kas palīdzētu novērst un ātrāk atklāt virkni noziegumu. Tas ir instruments, kas var kalpot vairākiem mērķiem – gan ēnu ekonomikas apkarošanai, gan iedzīvotāju drošības garantēšanai, arī tā saucamo viltus zvanu un telefonkrāpniecības izskaušanai. Valsts policija apstiprina, ka mobilo sakaru priekšapmaksas kartes kā noziedzīga nodarījuma rīks bieži tiek izmantotas pret valsts drošību vērstās darbībās tieši viltus zvanu veikšanai, piemēram, ziņojot par sabiedriskā vietā ievietotu spridzekli.

Septembrī tika ziņots par Cēsu autoostā ievietotu spridzekli, draudiem spridzināt Saeimas ēku Rīgā, bet augustā zvanītājs draudēja to pašu paveikt Daugavpils tiesas mājai, savukārt aprīlī izskanēja draudi spridzināt Kurzemes apgabaltiesas ēku Liepājā. Nav pieņemami, ja tik mazā valstī kā Latvija gadā ir vairāk nekā 50 gadījumu, kad tiek zvanīts un ziņots par neesošiem spridzekļiem vai citām it kā draudošām briesmām. Šāda viena anonīma zvana dēļ zaudējumus cieš privātpersonas, kuras nevar doties ceļā ar plānoto vilcienu, uzņēmēji, kuriem uz īsāku vai ilgāku laiku jāslēdz savas tirdzniecības vietas, valsts budžets, no kura tiek apmaksāta tūlītēja operācija – vietas vai ēkas norobežošana, cilvēku evakuācija un tālākā lietas izmeklēšana. Tieši nereģistrēto zvanu priekšapmaksas karšu izmantotāju anonimitātes dēļ izmeklētājiem jāiegulda daudz lielāki resursi vai pat šie pūliņi ir nesekmīgi.

Regulāri un visai bieži ir gadījumi, kad nezināmi zvanītāji no cilvēkiem izkrāpj naudu. Vieni no raksturīgākajiem saistīti ar stāstiem par tuvinieku iekļūšanu autoavārijā un līdzekļu nepieciešamību viņu glābšanai. Piemēram, aprīlī policijai izdevās notvert kādu Lietuvas pilsoni, kurš no pensionāres Daugavpilī vēlējās izkrāpt 3000 eiro, stāstot, ka šādā veidā viņas dēls izkļūs no nepatikšanām, kas saistītas ar satiksmes negadījumu. Mūsu veiktās aplēses liecina, ka Latvijā mobilo sakaru priekšapmaksas kartes tiek izmantotas aptuveni 20% krāpšanas gadījumu – gan saziņai ar upuri un naudas izvilināšanai no tā, gan arī saziņai starp krāpniekiem nozieguma sagatavošanas periodā un tā izdarīšanas stadijā. Nenoliedzami, ka iespēja slēpt identitāti vistiešākajā veidā noziegumu padara latentāku un tā atklāšanai un pierādīšanai jāvelta daudz vairāk resursu.

Latvijas ieslodzījumu vietās ilgstoši neatrisināts jautājums ir nelegālo mobilo sakaru uzturēšana, kur tieši tiek izmantotas priekšapmaksas zvanu kartes. Kopumā Latvijas ieslodzījuma vietās gada laikā izņem 6000–7000 mobilo sakaru pieslēguma SIM karšu.

Citu valstu pieredze rāda, ka anonīmās mobilo sakaru priekšapmaksas kartes tiek izmantotas teroristiskos nolūkos un tās apgrūtina valsts drošības iestāžu pretterosima darbu. Jācer, ka arī Latvijas "Nacionālajā pretterorisma plānā" ir ietverta mobilo sakaru priekšapmaksas karšu identifikācijas ieviešana.

Daļā Eiropas un Eiropas Savienības valstu jau ir noteikta mobilo sakaru priekšapmaksas karšu obligāta reģistrācija. Beļģijā pieņemti atbilstoši vairāku likumu grozījumi, lai liegtu iespēju anonīmi lietot mobilo sakaru pakalpojumus, izmantojot priekšapmaksas SIM kartes. Arī Vācijas likumdevēji "Terorisma apkarošanas pasākumu programmas" ietvaros veikuši izmaiņas Telekomunikāciju likumā, nosakot, ka personai ir jāidentificējas, lai lietotu priekšapmaksas SIM kartes. Ceļā uz šādu lēmumu ir arī Lietuva, kur, kā liecina Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas apkopotā statistika, 2014. gadā ar mobilo priekšapmaksas karšu starpniecību veikti 300 noziegumi, tajā skaitā krāpšanas, kas cietušajiem radījuši 242 000 eiro lielus zaudējumus.

Mūsdienu kriminālistika paredz izmeklēšanas institūcijas rīcībā nonākušu mobilo sakaru priekšapmaksas karti vērtēt kā izpētes objektu, kura esamība un saturs var kalpot par lietiskiem pierādījumiem kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietā. Konkrētā izņemtā izpētes objekta anonimitāte paildzina laiku vai padara neiespējamu sasaisti ar citiem notikumā fiksētiem pierādījumiem. Zvanu priekšapmaksas kartes lietotāja noskaidrošana prasa papildu resursu izmantošanu.

Jebkuru regulējumu, ja vēlas, protams, var apiet. Priekšapmaksas karšu reģistrācijas gadījumā viena no iespējām ir izmantot citās valstīs iegādātas kartes. Tomēr, kā liecina Latvijas cietumu pieredze, starp visām nelegāli ienestajām priekšapmaksas zvanu kartēm tikai ap 3% ir iegādātas ārzemēs, tādēļ var prognozēt, ka, ieviešot reģistrāciju, ārzemju analogu izmantošana noziedzīgiem mērķiem būs ļoti niecīga. LJA aplēses liecina, ka priekšapmaksas karšu reģistrācija par 70-80% samazinās viltus zvanu un telefonu zvanu krāpšanas apjomus un būtiski apgrūtinās citu noziegumu plānošanu un veikšanu. Ieslodzījumu vietās nelegālu sakaru uzturēšana samazinātos pat par aptuveni 90%, būtiski apgrūtinot notiesāto personu iesaistīšanos noziedzīgu darbību koordinēšanā.

LJA atbalsta Ministru Kabineta pieņemtajā "Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā" minēto un Satiksmes ministrijas virzīto anonīmo mobilo sakaru priekšapmaksas karšu identifikāciju, bet vienlaicīgi aicinām arī aktīvi ieviest un pielietot citus mūsdienu tehnoloģijās balstītus tehniskos risinājumus, kas nepieciešami sabiedrības drošības garantēšanai. Tikai kompleksi pasākumi spēs nodrošināt vajadzīgo drošības līmeni!

[i] Rihards Bunka: Tehnoloģijas cīņā pret terorismu un ēnu ekonomiku http://www.delfi.lv/news/comment/comment/rihards-bunka-tehnologijas-cina-pret-terorismu-un-enu-ekonomiku.d?id=47369071