Ar šādu likumu īres attiecības, cik var noprast, tiek vēl vairāk sarežģītas, samudžinātas, radītas jaunas neskaidrības un pilnīgi nevajadzīga vairāku institūciju iesaistīšana šo attiecību risināšanā, tajā skaitā, īres līgumu reģistrēšanai zemesgrāmatā, kad šīs attiecības, mūsu skatījumā, jau ir noregulētas Civillikumā un citos likumos. Tad iejaukšanās nav nepieciešama vai arī tās ir regulējamas vienkāršāk, izņemot denacionalizēto māju īrnieku tiesības.
Tātad nojaušam, ka atkal šis likums vērsts nevis uz īres attiecību sakārtošanu krāpniecības novēršanai, bet, galvenokārt, uz denacionalizēto īrnieku tiesību ierobežošanu.
Ekonomikas ministrijai un citām institūcijām iebildumus un priekšlikumus nosūtījām 2014. gadā un arī tagad. Ministrija, pēc departamenta direktora vietnieka Mārtiņa Audera izteikumiem krievu presē, gatavo jaunu likumprojektu "Par dzīvojamo telpu īri" (skat. saiti: http://www.vmeste.lv/likumi/zakon-o-najme-gotovy-k-perevorotu.html). Arī "Latvijas Avīzē" 2016.gada 4.septembrī publicēts Arta Drēziņa raksts "Īres krāpniecībai sola galu". Drīzāk gan, ka "gals" ar šo likumu nebūs sasniedzams.
Attiecības, kas rodas ar tā saucamiem "krāpnieciskiem" īres līgumiem, ir ļoti šaurs jautājums un tas nerada spriedzi kaut cik lielākā sabiedrības daļā. Protams, atsevišķas personas, īrnieki vai bijušie īpašnieki ar īres līgumiem cenšas aizstāvēties pret netaisnības izjūtu pret viņiem no jaunajiem dzīvokļu vai māju uzpircējiem, bankām. Šādu gadījumu skaits, ka pie jaunā "dzīvokļa vai mājas īpašnieka ievešanas īpašumā" tiktu uzrādīti fiktīvi īres līgumi, labi ja ir daži desmiti, bet patiesībā pat tik daudz nav. Topošais likums šīs attiecības neglābs, jo bija un būs fiktīvie īres līgumi. Krāpnieciskie fakti, ja tādi ir, jāizmeklē krimināltiesiskā procesā, nevis tos jāmēģina risināt likumā un ar policejiskām metodēm.
Ekonomikas ministrija nav uzskaitījusi, cik šādu krāpniecisku līgumu ir bijis un, cik lielu denacionalizēto māju īrnieku masu aizskars plānotais likumprojekts, kā arī to, kāds aizskārumu būs citām īrnieku kategorijām.
Pēc mūsu aplēsēm, bez "krāpnieciskiem" līgumiem šis likums varētu skart vairākus desmitus tūkstošu denacionalizēto māju īrnieku (piespiedu īres tiesību īrnieku) tiesības, turklāt ļoti rupjā veidā. Nerunājot nemaz, ka tas stipri ierobežos arī visu citu īrnieku un izīrētāju brīvu gribu slēgt īres līgumus.
Esošais īres likums novecojis un tas aizkavējot īres tirgu.
Teiktais neiztur kritiku. Nopietnāk sakot, tā ir tautas maldināšana, jo kā tas varēja "novecot", ja to vairāk nekā 11 reizes grozīja un mainīja? Pirmkārt, īres tirgu kavē nevis īres likums, bet netaisnīgā dzīvojamo māju denacionalizācija, kas ir nepieņemama kā īrniekiem, tā māju īpašniekiem, jo līdz šim nav izpildīti sākotnējie kompensācijas noteikumi denacionalizēto māju īrniekiem, bet dzīvojamo māju īpašnieki netiek atbrīvoti no "dzīvokļu piespiedu īres".
Lūk, kur ir problēma un tas kavē māju īpašniekiem izīrēt dzīvokļus pēc savas gribas, brīvi rīkoties ar savu mantu.
Otrkārt – par īres tirgu varētu spriest no vēl viena aspekta, ja saskaitītu, cik visā valstī un atsevišķi Rīgā ir brīvu dzīvokļu (māju), kuros to īpašnieki nedzīvo, kā arī to, cik no šiem dzīvokļiem ir izīrēti vai ir tukši. Tādu datu nav.
Treškārt, pilnīgi apšaubāms ir uz laiku slēgtu īres līgumu piespiedu mehānisms reģistrācijai zemesgrāmatā, ka tas nu atrisinās aktīvu īres tirgu.
Mūsuprāt, vispirms valstiski jāatrisina vienādas visu īrnieku tiesības, neatkarīgi no mājas, dzīvokļa īpašuma piederības, bet, kā jau teicu, ja tiks ievērots, pareizāk, atrisināts denacionalizēto īrnieku statuss (pārtraukta piespiedu īre – izmaksāta kompensācija) un noteikts, ka visi denacionalizēto māju īpašnieki ir tiesīgi no šī brīža, no jaunā likuma pieņemšanas brīža, iziet no piespiedu īres attiecībām, kā arī ir tiesīgi slēgt brīvus īres līgumus. Tikai tad vajadzīgs pavisam citāds likums, patiess pušu īres tiesības un attiecības regulējošs likums.
Esot domāts atvieglot tiesas procesu abām pusēm – īrniekiem un izīrētājiem.
Ja tiktu domāts par cilvēku, tiesas process būtu jāvienkāršo, bet tam vajadzīgs cilvēcīgs likums, nevis tāds, ko gatavoja iepriekš un kas tiek gatavots no jauna. Tas jau, atvainojos, atkal ož pēc verdziska likuma, proti, atsevišķu "kungu ielas" aprindu vajadzībām.
Jaunais īres līgumu reģistrs atvieglošot risinājumu, jo šodien, lai izliktu cilvēku, vajagot gadus, tā teikts minētajā "Latvijas Avīzes" rakstā.
Cienījamie likumprojekta autori, nevajag nodarboties ar diktatorisku likumprojektu sastādīšanu. Padomājiet, ja īrnieks denacionalizācijas procesā valstiski tika apmānīts, diskriminēts, viņam nav iespēju atstāt savu mītni un pāriet uz jaunu dzīvokli citā mājā vai noslēgt līgumu šajā mājā atbilstoši mājas, dzīvokļa īpašnieka apetītei, vēlmei saņemt lielu īres maksu. Jautājums – kur lai paliek šī ģimene? Tā jādeportē uz ielas, kas jau tika milzīgos apmēros darīts par parādiem iepriekšējos gados, cilvēki aizbēga ekonomiskā trimdā, izdarīja pašnāvības, nosala, nomira no bada, nokļuva cietumā utt. Tādēļ jau ir tik traģiska Latvijas demogrāfiskā situācija.
Likumprojekta autori – uz kurieni izliksiet ģimeni, uz ielas metīsiet? Vai šis plāns neizskatās pēc eksekūcijām, deportācijām?
Nākotnē izlikšanai būšot pietiekami ar zemesgrāmatas tiesneša lēmumu. Šāds variants, bet tikai ar policijas un tiesu izpildītāja klātbūtni, jau tika paredzēts iepriekšējā likumprojektā: tikai ar iznomātāja gribu, pieaicinot tiesu izpildītāju un policiju, uz ko policija "Latvijas Avīzes" rīkotā apaļā galda diskusijas laikā atbildēja kategoriski, ka šādās eksekūcijas nepiedalīsies vai tml.
Mūsu ieteikums – Civillikumā noteikt, ka īres līgumi atzīstami par derīgiem tikai tad, ja apliecināti pie notāra, kur automātiski tiek veidots reģistrs, bet nosakot nelielu maksu par šāda līguma apliecināšanu.
Ir arī vēl vienkāršāks variants – noteikt likumā "Par dzīvesvietas deklarēšanu", ka deklarējoties jāpievieno īres līgums, kas ir deklarēšanās pamats, kas nozīmē, ka dzīvesvietu pierāda īres līgums vai īpašuma tiesības uz māju vai dzīvokli.
Īrnieka ģimenes locekļi nemantošot īrnieka tiesības uz dzīvokļa īri.
Atvainojiet, kā var tik pie tādas gudrības? Saņēmu dzīvokli vai īrēju, ar izīrētāju noslēdzām īres līgumu uz 10 gadiem, ģimenē radās bērni, kopā dzīvo aprūpējami vecāki un man apnika ģimene - šķiros vai braucu projām, aizsauc Debesu tēvs un manu ģimeni valsts ar likumu met uz ielas laukā. Tas jau bija paredzēts iepriekšējā variantā, ka ģimenes locekļi nemanto tiesības uz īri. Te pat par cilvēcību nevar runāt, kaut kāds despotisms.
Pat padomju režīmā, ko nereti dēvējam par totalitāru, arī sētnieka dienesta dzīvoklis palika ģimenei vai tai piešķīra citu, ja nopietni tas bija vajadzīgs jaunam sētniekam. Un kā būt ar Civillikuma 1229. pantu, kur noteikts, "dzīvokļa tiesība, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šās tiesības izlietotājs".
Bet, beidzoties īres līguma termiņam, varēšot ātri panākt dzīvokļa atbrīvošanu, proti, ar zemesgrāmatas tiesneša lēmumu. Piekrītam – brīvi, bez piespiedu varianta noslēgts līgums, kuram beidzies termiņš, ir jāizpilda, šeit nebūtu iebildumu, ja vien šis likums neskartu denacionalizēto māju īrniekus.
Pašreizējā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8.pants ar Satversmes tiesas spriedumu atzīts par atbilstošu Satversmei, tas ir, iepriekš noslēgtais īres līgums ir saistošs jaunajam īpašniekam. EM, jūs plānojat atcelt Satversmes tiesas spriedumu?
Ar namu pārvaldēm noslēgtie līgumi, kuros nav norādīts īres termiņš un maksa par īri, radot daudz strīdu (kādi tur var būt strīdi?). Vai neredzat, ka šeit jūs plānojat likumdošanas "strupceļu". Likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 13.pants nosaka, ka, ja vienošanās par maksu nav panākta, maksas apmēru izlemj tiesa, ja maksas paaugstināšana ir paredzēta līgumā. Tā saucamajos vecajos līgumos, sk. arī minēto 8.pantu, tā nav paredzēta, tiesa nevar lemt pretēji likumam! Ko nu?
Īres maksu vajadzēšot pielīdzināt vidējai īres maksai šajā mājā.
Pēc tāda secinājuma izskatās, ka tiek atjaunots kaut kas tipa Satversmes tiesā atzītie par neatbilstošiem Satversmei likuma "Par dzīvojamo telpu īri" pārejas noteikumi, ar kuru māju īpašniekiem piešķīra tiesības vienpusējā kārtā ik gadu paaugstināt īres maksu.
Padomājiet, šāds viedoklis, noteikt pēc mājas īres maksas vidējo, ir pilnīgs absurds. Ja 50- 80 % dzīvokļu ir pārdoti vai iznomāti ārzemniekiem pēc ārzemju standarta cenām un algām, bet pārējie ir denacionalizētie īrnieki, maznodrošinātie utt., pret viņiem jūs plānojat represijas – lai maksā kā miljonāri no sava pensijas. Tad jau trīs pensiju apmēra nepietiks tikai īres samaksai! Bez tam, ir zināms, ka māju īpašnieki īres maksu nereti dala divās daļās – īres maksa un apsaimniekošanas maksa, no kā izriet, ka īres maksa ir dāvana, pie tam visu maksu nosaka izīrētājs vienpersoniski. Ja īrnieks nepiekrīt maksāt, nemaksā, šo summu izīrētājs ieskaita parādā. Kā dzimtbūšanas laikmetā.
Starp citu, ar īres likumu bija noteikts, ka pašvaldību domes (padomes) mēneša laikā pēc Ministru kabineta noteikumu par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtības spēkā stāšanās nosaka maksimālo īres maksas līmeni attiecīgajā administratīvajā teritorijā (13.panta trešā daļa). Līdz tam laikam bija spēkā maksimālie īres maksas apmēri, kas noteikti saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1993.gada 16.jūnija lēmumu nr.311 "Par īres maksas maksimālajiem apmēriem un komunālo pakalpojumu maksas aprēķināšanas kārtību". Īres maksa bija 14 santīmi par 1 kvadrātmetru.
Ja jau taisa tādu likumu, vai tad saprāta robežās īres maksa nebūtu jānosaka pēc pilsētas vidējās īres maksas vai dzīvokļu īpašumos noteiktās apsaimniekošanas maksas (bez remontdarbiem), nevis pēc vidējās cenas mājā. Piespiedu īres gadījumos maksa ir jānosaka sertificētam speciālistam, nevis izīrētājs vienpersoniski. Savulaik, Latvijas laikā, to noteica pašvaldības Cenu inspektors, tagad šādus aprēķinus gatavo grāmatvežu asociācija.
Maznodrošinātie izlikšanas gadījumā varēšot risināt jautājumu par palīdzību no pašvaldības, bet pārējiem jāparūpējas pašiem par sevi.
Tā vietā, lai risinātu atņemtā dzīvokļa kompensāciju, atbilstoši minētajam likumam, Rīgas dome izdeva saistošos noteikumus nr.6 "Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība". Ja iedziļinās šajos noteikumos, nav grūti saprast, ka paredzētais "pabalsts" nav domāts īrniekiem, bet otrādi –īpašnieku iegribu un vēlmju apmierināšanai, ko viltīgi un nelikumīgi dēvē par pabalstu īrniekiem.
Tanī pat laikā, dzīvokļa kompensācijas aizvietošana ar pabalstu vai "palīdzību" ir nekorekta un īrniekus pazemojoša. Īrnieki ne tolaik, ne tagad nav nonākuši neparedzētā stāvoklī, palīdzību neviens neprasa, bet ir tajā novesti sistēmiskas valsts un pašvaldības darbības nolaidības un pat atsevišķu amatpersonu noziedzīgas rīcības rezultātā.
Pazemojošos "pabalstus" izmaksāja ar atšķirīgu attieksmi. Tie, kuru ienākumi pārsniedza noteikto robežu par 5 lati vai vairāk, pabalstu nesaņēma.
Uzskatām, ka atlikušajiem piespiedu īres attiecību īrniekiem, kuri vēl turpina dzīvot dzīvokļa piespiedu apstākļos, ir jāizmaksā dzīvokļa kompensācija, tieši un nepastarpināti, bez nosacījumiem un jāatbrīvo māju īpašnieki un īrnieki no valsts un pašvaldību uzspiestajām pazemojošām attiecībām, jārealizē jau noteiktā kompensāciju programma, jāizstrādā jauns likums "Par kompensācijām piespiedu īres īrniekiem", nosakot, ka pārejas periodā saglabājas jau nodibinātās īres attiecības, bet īres maksas līmeni šajā laikā nosaka teritoriālā pašvaldība vai sertificēts speciālists.
Minētajās krievu preses slejās Mārtiņa Audera atbildēs arī var saskatīt tās pašas, 2014.gada likumprojekta sakarā minētās tendences, pēc principa – "izliet vannas ūdeni kopā ar bērnu".
Nav saprotams, kas tā par bezspēcību un neizlēmību rosināt šādu likumprojektu, kad visu var atrisināt ar cilvēktiesību ievērošanas principiem. Pie mūsu algām cilvēku dalīšanu maznodrošinātajos vai nodrošinātajos, ja cilvēkam alga vai pensija jau pārsniedz 10, 20, 50 vai vairāk eiro no "maznodrošinātā" likmes, taisīt par "nodrošināto, kur mūsu apstākļos uzņēmēji un valsts vienkārši algas maksā pat zemāk par iztikas minimumu (par piemēru Valkā - 500, Valgā -1000) vai pasaka – nav naudas, vai vispār nemaksā neko.
Izskatās, ka ekonomisko bēgļu masas paredzam likumā, par sekām lai domā citi, paši izliktie. Savulaik Vides un reģionālās attīstības ministram Mārim Kučinskim (tagad ministru prezidents) jautāju pieņemšanā – kas notiek ar 10 gadu laikā 38 000 izliktajām no dzīvokļiem ģimenēm, kur viņi palika – nokļuva cietumā, palika par noziedzniekiem, par zagļiem, par laupītājiem, izdarīja pašnāvības, aizbēga no valsts utt.? Ministra atbilde mūsu piketa delegācijai skanēja skaidra: "mums šādas uzskaites nav".
Lūk, kāda Latvijā šajā sakarā ir valsts gādība par savas tautas daļas likteņiem, kuras, ja skaita, ka ģimenē 3 cilvēki – 38 000 x 3 = ap 114 000 cilvēkiem)
Pēc likuma stāšanās spēkā zemesgrāmatā tikšot reģistrēti tikai uz laiku noslēgtie īres līgumi.
Likumā paredzot, ka visi īres līgumi būšot jāpārslēdz uz noteiktu laiku, kas atvieglošot strīdu. Būšot tikai uz laiku slēgti īres līgumi, kurus reģistrēs zemesgrāmatā. Īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tas ir, atvainojos, blefs. Kas varēs izsekot uz laiku noslēgtiem īres līgumiem, kurš tos reģistrēs zemesgrāmatā, kurš noņems no uzskaites? Nav šaubu, šāds likums radīs arī desmitiem citu problēmu.
Arta Drēziņa raksts "Latvijas Avīzē", mūsuprāt, dod pamācību, kā aizstāvēties pret īpašumu uzpircējiem ar īres līgumu palīdzību, kā pareizi rīkoties šādas aizstāvības gadījumā, lai prasības gadījumā par izlikšanu no īrētā dzīvokļa varētu iesniegt tiesā pretprasību atzīt līgumu par noslēgtu atbilstoši likumam un spēkā esošu.
Likumprojektu taisa, mūsuprāt, dažu desmitu personu vai firmu dēļ, kas nav nedz politiski, nedz ekonomiski pieņemams risinājums, bet, ja tā var salīdzināt, ar šo likumu, grib "izliet ūdeni kopā ar bērnu".
No publikācijām un intervijām var redzēt, ka tiek gatavots tas pats 2014. gadā noraidītais likumprojekts, tikai atjauninātā variantā, ko krievu prese pilnīgi precīzi nosauca par "apvērsumu" vai īrnieku tiesību ierobežošanu (to teica arī Latvijas Radio ziņās).
Ko tas nozīmē, ka ar milzīgu sparu gatavo šādu apvērsumu? Mūsuprāt, likumprojekta iestrādes, kas izteiktas Audera intervijā, denacionalizēto māju īrniekiem (arī citiem īrniekiem) ir šausminošas, draudošas. Nav grūti saprast, ka šis likumprojekts atkal top it kā uz iegansta pamata, lai novērstu viltus īres līgumu esamību (to rosina bankas un pārpircēji), kuru daudzums var gadīties, ir tikai uz vienos rokas pirkstiem saskaitāms, kuru dēļ cenšas realizēt ko citu – likvidēt likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. pantu, kuru Satversmes tiesa atzina par atbilstošu Satversmei, arī šī likuma 13. un citus pantus, likvidēt likumos atzīto denacionalizēto māju īrnieku statusu, kaut šie līgumi likumā pielīdzināti ierakstam zemesgrāmatā.
Krievu laikraksta publikācijas virsraksts skan aptuvenā tulkojuma šādi: "Īres attiecības, vai gatavi apvērsumam?" Patiesi, tas varētu būt ne tikai apvērsums, bet gan vairāku desmitu tūkstošu ģimeņu tiesības graujošs likumprojekts, par ko pat Staļins brīnītos!
Atkal piespiedu variants un iejaukšanās īres tiesiskajās attiecībās, kas neizskatās pēc demokrātiska, tiesiska risinājuma, ja es vēlos slēgt līgumu kāds man patīk, kāds mums abām pusēm izdevīgs. Mani, īpašnieku vai īrnieku valsts piespiež rīkoties pretēji mūsu gribai, pretēji Civillikuma normām.
Pieņemsim, ka ar līgumu reģistru viss pareizi, viss panākts, bet kā būt ar līguma slēgšanas brīvprātību? Atkal diktatorisks risinājums – visi īrnieki, aidā – "uz zemesgrāmatu", te reģistrē līgumu, nākamā dienā, mēnesī, gadā dzēš, slēdz jaunu līgumu ar citu īpašnieku un tā - milzīgs sastrēgums. Nav šaubu, būs rindas kā ar medicīnas kvotām – būs "zemesgrāmatu kvotas"!
Mūsu viennozīmīgs atzinums, ka neviens no variantiem - visus līgumus pārslēgt uz laiku un tos visus nest uz zemesgrāmatu, nav realizējams variants.
Likuma autori -– denacionalizēto māju īrnieks neslēdz līgumu uz termiņu, ko tad? Viņus aizsargā jau minētais Satversmes tiesas spriedums par likuma 8.panta atbilstību Satversmei. Jūs paredzat, kā jau minēju iepriekš, atcelt Satversmes tiesas spriedumu?
Diemžēl tolaik bija spēkā likuma Pārejas noteikumi, ar kuriem paredzēja katru gadu paaugstināt īres maksu, kas daļēji ierobežoja likuma 13.panta darbību un vēlāk tika pieņemts arī 11.pants, kas paredzēja noteikt īres maksu kā par "apsaimniekošanas izdevumiem", ko aprēķināja pats dzīvokļa īpašnieks pēc saviem ieskatiem, kur valda netaisnība netaisnības galā un fikcija aprēķinos, sastādot dzīvojamās mājas izdevumu tāmes mājas tirgus vērtības paaugstināšanai, pārkāpjot likuma 40.panta un Civillikuma 2134.panta noteikumus, kaut gan šo izdevumu daļa gulstas uz izīrētāju, un īrniekam bija tiesības saņemt "visu labumu". Tāda tipa "apvērsums" pret denacionalizētajiem īrniekiem sākās un turpinājās visos jaunajos likuma "Par dzīvojamo telpu īri" grozījumos, kas izskatījās, ka notiek cīņa kā pret tautas ienaidniekiem.
Sākotnēji bija pieņemts normāls īres likums, kuru vairāk kā 11 reizes kropļoja un "laboja", lai "sabalansētu" īrnieku un izīrētāju attiecības: 01.04.1993., 01.01.1996., 19.02. 1997., 30.09.1997., 13.111998., 01.01.2002., 01.01.2005., 08.03.2006., 30.12.2006., 01.07., 2009., 01.09.2010.
Un cik reizes to ir mēģināts grozīt un pārtaisīt vēl? Nu jau gatavojas pilnam apvērsumam!
Ja īres līgums pēc likuma pieņemšanas nebūšot ierakstīts zemesgrāmatā, īrnieku varēšot izlikt bez tiesas.
Paskaidrojiet, lūdzu, likumprojekta autori, ko tas nozīmē – ja denacionalizēto māju īrnieki īres līgumu nepārslēgs, tas netiks ierakstīt zemesgrāmatā, īrnieku varēs izlikt bez tiesas sprieduma? Atnāks mājas saimnieks ar pātagu, izgrūdīs laukā, uz ielas vai tad, kad nebūs mājās, uzlauzīs dzīvokli, mantas saliks ar cauru jumtu šķūnī un kārtība. Bet kā, ja ne tā? Pie tam, kādā termiņā jāreģistrē līgums zemesgrāmatā, kurš un kad to nesīs uz zemesgrāmatu utt.?
Lasot intervijas var saprast, ka gatavojas līdzīgs likumprojekts, kā 2014.gadā. Uzskatām, ka šis likuma nosacījumu risinājums ir nepareizs pēc būtības. Spēkā esošais likums "Par dzīvojamo telpu īri" principā nodrošina uz vienošanās pamata noslēgtās īres attiecības, kurā būtu jāienes atsevišķas korekcijas, papildinot atbildību par saistību nepildīšanu.
Starp citu, pastāv trīs īres tiesisko attiecību kategorijas - uz "vienošanās pamata", uz "piespiedu īres" pamata un īres tiesības valsts un pašvaldību īpašumos.
No teilktā izriet, ka nepieciešams vienīgi likumprojekts piespiedu īres attiecību regulēšanai un izbeigšanai uz kompensāciju programmas pamata. Pārējās īres attiecības regulē Cvillikums un/vai pašvaldību saistošie noteikumu (vai valsts institūcijas noteikumi valstij piederošā mājās.
Lai spriestu par denacionalizēto māju īrnieku tiesisko stāvokli, jāatgādina, ka Latvijas Republikas Augstākā Padome 1991.gada 30.oktobrī pieņēma lēmuma "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību", ar kuru Latvijas Republikas Ministru Padomei (valdībai) uzdeva līdz 1991. gada 1.decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektu "Par kompensācijām" denacionalizēto māju īrniekiem, lai māju īpašniekiem būtu brīva izvēle atbrīvoties no bijušajiem īrniekiem un risināt jautājumu par mājas izmantošanu, jaunu īres līgumu slēgšanu atbilstoši tirgus cenām, bet iepriekšējiem īrniekiem dot brīvu izvēli - iegādāties dzīvokli īpašumā, vai pēc vienošanās, slēgt jaunu īres līgumu un īrēt to pašu dzīvokli (valstī risinājums bija paredzēts kā pie "cilvēkiem", līdzīgi kā Lietuvā).
Šis lēmums nozīmēja, ka denacionalizējamo māju īrniekiem, ievērojot līdztiesības principus, tāpat kā citiem īrniekiem, tika paredzētas tiesības saņemt kompensāciju vai citu līdzvērtīgu dzīvokli un īrēto dzīvokli iegūt īpašumā, tas ir, bija paredzēts realizēt Satversmē (konstitūcijā) noteikto principu – "viens likums viena taisnība visiem", proti, likumdevējs paredzēja garantijas, labvēlīgu risinājumu abām pusēm – kā īpašniekiem (mantiniekiem) un šo māju īrniekiem bez diskriminācijas, ievērojot abu pušu tiesiskās paļāvības principu.
Arī pēc tam Ministru Kabinets ar savu faktisko rīcību – bezdarbību, nepildīja arī likuma "Par dzīvojamo telpu īri" Pārejas noteikumu 14. pantu, kurā noteikts, ka Ministru Kabinets līdz 2005.gada 1.martam izstrādā un līdz 2005.gada 1.jūlijam ievieš valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā. (20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.).
Arī likuma "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" 15. panta 1.d. 2.punktā namu īrniekiem tika paredzētas sociālās garantijas, kas noteica tiesības pirmām kārtām saņemt brīvo, neizīrēto dzīvokli izsoles kārtībā. Šis noteikums arī tika ignorēts.
Ja uzrādās krāpnieciski īres līgumi, god. Audera k-gs, kas jums liedz risināt jautājumu kriminālprocesa kārtībā, ierosināt krimināllikuma grozījumus, ka par šādām darbībām vainīgās personas saucamas pie kriminālatbildības? Vai arī noteikt, ka, ja policija vai prokuratūra pieņem lēmumu ar atteikumu ierosināt kriminālprocesu, lēmumā jānorāda, ka īres līgums noslēgts atbilstoši likumam, likumīgs, nevis ciniski atrakstoties, ka tas ir civiltiesisks process un risināms civiltiesiskā kārtībā, jo kas un kā var apstrīdēt vai risināt īres attiecības, kas nodibinātas likumā noteiktā kārtībā.
Iespējams, ka par krāpnieciskiem līgumiem jāvēršas prokuratūrā, kura nosaka vai apstrīdamais īres līgums atbilst likumam, ja saskatāma krāpšana, iesniegums jānodod policijai izmeklēšanai.
Ar šādu jaunu likumu "Par dzīvojamo telpu īri", ko gatavo Ekonomikas ministrija, kā jau minēts, mūsuprāt, tiek rosināts pārkāpt Satversmes tiesas spriedumu šajā jautājumā, ka ar iepriekšējo izīrētāju, īpašnieku noslēgtie īres līgumi atbilst Satversmei, tajā skaitā, tiek sagrozīta citu likumu jēga un saturs.
Tiek risināts pārkāpt likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 13. pantu, kurā tika noteikts, ka līdz zemesgrāmatu likuma atjaunošanai jau noslēgto nomas vai īres līgumu reģistrācija valsts un pašvaldību iestādēs atbilstoši līdzšinējo likumu prasībām juridiskā spēka ziņā pielīdzināma ierakstam zemesgrāmatās (2126., 2174. pants).
Arī Civillikuma 1229.panta nosacījumus, kurā noteikts, ka dzīvokļa tiesība, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šīs ģimenes loceklis, Civillikuma 1587.pantu, kas paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Īrniekiem nodarītais zaudējums līdz šim nav atlīdzināts. Tika pārkāptas tiesības uz dzīvokli arī Civillikuma ievada daļas 3. panta ietvaros, kur noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies, kas nozīmē, ka denacionalizēto māju īrnieku iegūtās īres tiesības un tiesības uz dzīvokļa iegūšanu īpašumā vai tā kompensāciju ir vardarbīgi atņemtas, ir aizskartas.
Biedrībā "Ausma" ir neizpratnē, cik tālu var aiziet ministrijas ierēdņi šādā veidā plānojot ierobežot un aizskart jau iegūtās tiesības bez to risinājuma civilizētā kārtībā, negraujot tiesiskās paļāvības principu, ticību savai valsts varai.
Par šo jauno likumprojektu, 2016.gada 17. septembra radioraidījumā arī tika minēts, ka kārtējo reizi tiek mēģināts sašaurināt īrnieku tiesības vai tml. Mēs, biedrības ietvaros precizējam jaunā likumprojekta mērķi – tiek meklēti varianti "izrēķināties" ar piespiedu īres īrniekiem, lai pēc vajadzības varētu padzīt īrniekus no dzīvokļa uz ielas, deportēt uz nekurieni vai denacionalizēto māju īrniekus pakļaut šo māju īpašnieku pilnīgai patvaļai, piedzenot maksu pēc savas apetītes apmēra utt.
Likumprojekts tiek gatavots ar dziļi slēptu ieganstu, proti, ar viltotu ieganstu – "sakārtot" īres tiesiskās attiecības, ka spēkā esošais likums ir "novecojis".
Cerams, ka Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība"), kuram ir nosūtīti mūsu iebildumi un risinājuma piedāvājumi, iedziļināsies likumprojekta būtībā un nepieļaus piespiedu īres attiecību īrnieku tiesību apvērsumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
