Ir svarīgi saprast, ka augstākā izglītība ir sabiedrisks labums. Augstākās izglītības iestādes nav uzlūkojamas kā izolētas institūcijas, kur studenti iegūst tikai personīgo labumu, bet gan kā zināšanu sabiedrības pamatresurss, kas neaprobežojas ar augstskolu absolventu spēju iekļauties darba tirgū.
Atskatoties uz valsts budžeta finansējuma piešķīrumu augstākajai izglītībai pēdējos desmit gados, redzama dramatiska situācija, kas ir signāls tam, ka šādi turpināt vairs nedrīkst. Vai tas ir mīts par līdzekļu neesamību, apzināta augstskolu atstāšana novārtā vai politiskās gribas trūkums? Šķiet, ka lielākā daļa valsts pārvaldes un likumdevēju nav apzinājušies, ka investīcijas augstākajā izglītībā un zinātnē ir garants tautas izglītošanā un tautsaimniecības attīstībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
