Neskatoties uz to, ka IZM vienlaikus plāno saglabāt tiesiski legālu iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā mācības sākt arī gadu vēlāk, un apgalvo, ka 1. klasē apgūstamais mācību saturs un metodika būs atbilstoši pašreizējās obligātajās pirmsskolas izglītības programmās bērniem sešu gadu vecumā apgūstamajam, tomēr lielā daļā pedagogu, psihologu un vecāku valda bažas – vai tiešām šī sasteigtā rīcība nesīs gaidītos rezultātus, vai tiešām skolas būs gatavas sešgadniekiem jau tik drīz?
Viens no pretargumentiem šādai iecerei ir fakts, ka bērnus nekad nedrīkst mērīt pēc vienas mērauklas, viņi vienmēr būs dažādi, tāpēc jautājums – vai mūsu esošā vai plānotā izglītības sistēma būs gatava šo dažādību pieņemt un nodrošināt, vai izglītība būs diferencēta un atbilstoša katra bērna spējām un vajadzībām?