2011. gada janvārī es nejauši iemaldījos kādā Glāzgovas Universitātes ēkā, kur tobrīd atradās aptuveni 20 studenti, iesaistīti aktīvā darbā, kas izskatījās pēc telpu uzkopšanas, dekorēšanas u.tml. Pieejot pie letes, kur varēja dabūt kafiju par velti, es uzsāku sarunu ar vienu no studentiem un tā uzzināju, ka šeit ir sākusies ēkas ieņemšana. Heteringtona ēku, kas līdz šim bija kalpojusi kā sabiedriska telpa maģistrantūras studentiem, universitātes vadība vēlējās pielāgot administrācijas vajadzībām.
Tagad studenti bija ēku ieņēmuši un atteicās to pamest, protestējot pret universitātes lēmumu. Tajā janvāra rītā sākās vairāk nekā piecu mēnešu ilga ēkas okupācija, kas ātri ieguva pārējo studentu simpātijas un drīz vien piesaistīja marksistus, anarhistus, sociālistus, feministus un dažādu citu novirzienu pārstāvjus.
Ne viens vien students, un es tai skaitā, īsti nesaprata, kas notiek, bet izbaudīja pasākuma gaisotni. Heteringtona ēka kļuva par vietu, kur ik dienu notika intensīvas sarunas, lekcijas, tikšanās un ballītes, kas iemantoja simboliska protesta nozīmi. Ap to pašu laiku Ziemeļāfrikas valstīs sākās "Arābu pavasaris", kas šo procesu padarīja spilgtāku un nozīmīgāku studentu acīs. Jo viņu īstenoto okupāciju var labāk izprast, pievēršot uzmanību izmaiņām izglītības politikā, ko tobrīd īstenoja jaunievēlētā konservatīvo/liberāldemokrātu koalīcija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!