Ilmārs Ančāns: Politiskā korupcija pašvaldību vēlēšanās Latvijā  (95)

Politiskā korupcija, labāk sakot, visa veida – politiskā, ekonomiskā un juridiskā – korupcija sākās ar Latvijas Republikas atjaunošanu 1992.gada 20.oktobrī, kad notika konstitucionālas korupcijas akts – LR Augstākā padome prettiesiski nolēma par 4% barjeru vēlēšanās, kas izjauc Satversmē noteikto proporcionalitātes principu un, kas ir spēkā vēl šodien.

Patiesībā jārunā ne tikai par likumu pārkāpumiem vēlēšanās, bet par to, ka likums paredz un pieļauj korupciju pašvaldību vēlēšanās. Jājautā, kādā veidā un par kādiem naudas līdzekļiem par deputātiem dažādas pakāpes vēlēšanās ir tikuši, piemēram, šis pats Gatis Truksnis, vai Eiroparlamenta deputāte Iveta Grigule, vai partijas "No sirds Latvijai" līdere Inguna Sudraba? Un atbilde būtu – pateicoties politiskajai korupcijai. Partija "Mūsu zeme" jau trīs gadus cenšas panākt, lai likumdevējs, izpildvara un valsts institūcijas sadzird šo jautājumu un likuma norma tiktu mainīta.

Varas struktūras piesedz viena otru

Devītais kārtējais pieteikums Latvijas Republikas Satversmes tiesai ir pierādījums un apliecinājums, kādā konstitucionālā, politiskā, juridiskā un ekonomiskā, mērķtiecīgi izveidotā pašiznīcības sistēmā Latvija atrodas. Pretvalstiskās un prettautiskās valsts varas struktūras Latvijā piesedz viena otru korupcijā, jo likumi ir rakstīti tautas pakļaušanai, lai varas turētājiem būtu nodrošināta vispārēja patvaļa jebkurā valsts pārvaldes jomā.

Minētajā Likumā akceptēto politisko korupciju iniciēja Latvijas Republikas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), ar savu bezdarbību atbalstīja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, akceptēja Latvijas Republikas Saeimas Juridiskais birojs un pieņēma Latvijas Republikas Saeima. Likumu, kas pieļauj politisko korupciju pašvaldību vēlēšanās, Saeimas komisijas sēdē ir atbalstījušas valdošās partijas. Šis fakts apliecināts Latvijas Republikas Saeimas Juridiskā biroja 2014.gada 28.februāra atbildē uz Ilmāra Ančāna iesniegumu.

Valsts augstāko lēmējvaras, izpildvaras un kontrolējošo struktūru nevēlēšanās pēc būtības izskatīt jautājumu par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.⁴ panta otrās daļas neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei ne tikai apstiprina to, ka Latvija ir korupcijas citadele Eiropas Savienībā, bet šajā ģeopolitiski nestabilajā laikā grauj demokrātijas pamatus gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā kā vienotā veselumā, kas balstīts uz demokrātijas principiem.

Latvija ir vienīgā no 28 Eiropas Savienības valstīm, kur pats Valsts prezidents atbalsta politisko korupciju pašvaldību vēlēšanās, proti, atzīst, ka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.⁴ panta otrā daļa atbilst Satversmei, par ko liecina Latvijas Valsts prezidenta Kancelejas Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskās padomnieces Kristīnes Jaunzemes 2015.gada 16.novembra atbilde Nr.2067 Ilmāram Ančānam: "Darām zināmu, ka Valsts prezidents ir iepazinies ar Jūsu pausto viedokli un uzskata, ka minētais jautājums ir likumdevēja izvēle."

Partija "Mūsu zeme" ir vērsusies pie Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Ģenerālprokuratūras, Tiesībsarga, Tieslietu ministrijas, Ministru prezidenta, valsts likumdevēja – Saeimas – visām frakcijām, Latvijas Satversmes tiesas, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja un pie Valsts prezidenta, un neviena valsts iestāde nav uzrakstījusi, ka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.⁴ panta otrā daļa atbilst Satversmei un nav pretrunā ar Satversmi, bet, izmantojot savu varu, ir izaicinoši liekulīgi atkratījušās no tiešas atbildes sniegšanas.

Vienīgais līdzeklis – demokrātiskā sacelšanās

Ja neviena valsts institūcija nevēlas reaģēt uz to, ka likumā par pašvaldību vēlēšanām iekļauta norma, kas pieļauj politisko korupciju, tad atliek tikai divi ceļi – vai nu jāsāk radikāla cīņa, vai jāatstāj šī Dieva zeme Latvija, kur nepieredzētās cīņās nosargāto tautas dārgo dzīvību un neizsakāmi smagi atgūto tautas svēto brīvību apdraud pašmāju pretvalstiskā un prettautiskā vara.

Lai likvidētu traģisko situāciju un ietu pa patiesības ceļu ar mērķi veikt radikālas izmaiņas valstī, vienīgais līdzeklis ir demokrātiska sacelšanās, lai gāztu pretvalstisko, prettautisko un nelikumīgo valsts varu, kas dos iespēju un garantijas valsts ilgtermiņa attīstībai un līdz ar to atrisinās veselības, izglītības, drošības un sociālās jomas problēmas, jo līdzšinējos 25 atjaunotās Latvijas Republikas pastāvēšanas gados Jūdasa graši vienmēr ir gājuši roku rokā ar valsts varu.

Tautas traģēdija sākas ar trim nosacījumiem – bailes, nezināšana un vienaldzība, kam parasti seko noziegums, nodevība un nāve.

Likums, kas garantē politisko korupciju

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.⁴ panta otrā daļa paredz: "Politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) reģistrēta vai nereģistrēta apvienība, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām, attiecīgās domes (padomes) priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru vēlētāju iepriekšējās attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās. Ja politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) reģistrēta vai nereģistrēta apvienība iesniegusi savus deputātu kandidātu sarakstus vairāku pašvaldību domju (padomju) vēlēšanām, visu šo domju (padomju) priekšvēlēšanu izdevumiem kopā drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlētāju iepriekšējās domes (padomes) vēlēšanās."

Šī panta otrās daļas būtība ir "Ja politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) reģistrēta vai nereģistrēta apvienība iesniegusi savus deputātu kandidātu sarakstus vairāku pašvaldību domju (padomju) vēlēšanām, visu šo domju (padomju) priekšvēlēšanu izdevumiem kopā drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlētāju iepriekšējās domes (padomes) vēlēšanās" tāda, ka partija var pašvaldību vēlēšanām atļautos priekšvēlēšanu izdevumus savākt no visām pašvaldībām, kur tā balotējas, un iztērēt tikai dažās vai pat vienā pašvaldībā, kurā tā ir ļoti ieinteresēta iegūt politisko varu. Tādējādi šajās vai šajā pašvaldībā tiek izjaukts vienlīdzības princips. Tas ir pretrunā ar starptautiski pieņemtiem demokrātisku vēlēšanu nosacījumiem, kā arī ar neatbilst Latvijas Satversmei.

Likumi, kas nosaka vienlīdzības principu vēlēšanās

Vēršu uzmanību tikai uz vēlēšanu vienlīdzības principu, kas izteikts šādos Latvijas valstij saistošos dokumentos:

Pirmais. Latvijas Republikas Satversmes 6.pantā, kurā teikts, ka Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās;

Otrais. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta saistībā ar 9. Saeimas vēlēšanām pieņemtajā 2006.gada 3.novembra blakus lēmumā lietā Nr. SA-5/2006, kurā teikts: "Vienlīdzīgu vēlēšanu princips vispirms paredz, ka visu politisko spēku un individuālo kandidātu iespējas ir vienlīdzīgas. Tas attiecas uz kandidātu sarakstu vēlēšanu kampaņu, plašsaziņas līdzekļu pieejamību tiem, kā arī partiju un to kampaņu publisko finansēšanu.

– Administratīvo lietu departaments atzīst, ka valsts nav radījusi sistēmu, kurā tiktu nodrošināta priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojuma pārkāpumu savlaicīga un efektīva novēršana, tādējādi radot draudus tiesisku vēlēšanu norisei. Administratīvo lietu departaments uzskata, ka valstij ir pienākums veikt nepieciešamos pozitīvos pasākumus vēlēšanu tiesiskuma nodrošināšanai, tas ir, izveidot tādu tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram kompetenta valsts pārvaldes iestāde īstenotu kontroli jau šādu pārkāpumu izdarīšanas laikā un novērstu tos, nevis tikai pēc vēlēšanām konstatētu pārkāpumu faktu un liktu attiecīgus līdzekļus atmaksāt.

– Nolēma vērst Ministru kabineta uzmanību uz nepieciešamību izveidot efektīvu modernai demokrātiskai valstij atbilstošu vēlēšanu norises tiesiskuma kontroles mehānismu. Lēmums nav pārsūdzams";

Trešais. visas starptautiskās vienošanās, kurās akcentēts vienlīdzības princips un kuras ir parakstījusi Latvija.

Otrajā punktā citētais blakus lēmums radās tāpēc, ka 2006. gada Saeimas vēlēšanās trīs partijas – Latvijas ceļš, Latvijas Pirmā partija un Tautas partija – nelikumīgi izlietoja ap 2 miljoniem latu un pašlikvidējās, neatmaksājot šo naudu valsts budžetā, reorganizējās vai pārgāja uz citām partijām, bet nelikumīgi iegūto varu paturēja un pie varas ir vēl šobrīd.

Lasi un brīnies!

Analoģiski notika pašvaldību vēlēšanās 2013. gada 1. jūnijā Jūrmalā, kur izmantoja sākumā minēto Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.⁴ panta otro daļu, kas neatbilst Satversmei, pieminētajam blakus lēmumam un starptautiskām normām. To pierāda fakti.

1. Jau 2013. gada 3. jūlijā uz partijas "Mūsu zeme" iesniegumu KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja J. Strīķe atbildēja: "(..) priekšvēlēšanu izdevumu apmērs, ko politisko partiju apvienība "Zaļo un zemnieku savienība" bija tiesīga iztērēt priekšvēlēšanu aģitācijai Jūrmalas pilsētas pašvaldībā, pārsniedz Jūrmalas pilsētai noteiktos priekšvēlēšanu izdevumu apmēru Ls 6 418,42." Jājautā, par cik drīkst pārsniegt? Jo Jūrmalas pilsētas domes sniegtās ziņas apliecina, ka tikai par reklāmas stendu izvietošanu pilsētas teritorijā pašvaldībai nomaksāta nodeva 11 279,31 Ls apmērā utt. Tad jāparēķina, cik vēl izmaksāja paši stendi, plakāti un to uzstādīšana!

2. Divas nedēļas vēlāk 18. jūlijā KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja I.Jurča rakstīja: "Ņemot vērā minēto priekšvēlēšanu izdevumu apmērs, ko politisko partiju apvienība "Zaļo un zemnieku savienība" bija tiesīga iztērētt priekšvēlēšanu aģitācijai Jūrmalas pilsētas pašvaldībā, var atšķirties no Jūrmalas pilsētai noteiktā priekšvēlēšanu izdevumu apmēra Ls 6 418,42." Viņa arī norāda, ka šajā jautājumā ir tiesības vērsties Satversmes tiesā.

3. Latvijas Republikas prokuratūras Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors A.Pormalis 2013. gada 13. augustgā raksta: "Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas 2013. gada 18. jūlijā Jums jau ir sniedzis pamatotu skaidrojumu par Jūsu iesniegumā aprakstītajiem apstākļiem un informējis Jūs par tiesībām vērsties Satversmes tiesā ar attiecīgu pieteikumu, ja Jūsu ieskatā pastāvošā likumdošanas neveicina demokrātiju un neatbilst cilvēktiesību normām."

4. Latvijas Republikas Saeimas Juridiskā biroja vadītāja vietniece A. Kozlovska 2014. gada 28. februārī raksta: "(..) mūsuprāt, minētā norma neliedz politiskajai partijai vai politisko partiju apvienībai vienā vēlēšanu apgabalā iztērēt lielāku summu nekā tad, ja šis būtu vienīgais vēlēšanu apgabals (..)" Atbildē skaidri un gaiši pateikts, ka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma projekta apspriešanā ir diskutēts par 8.⁴ panta otro daļu, precizējot redakciju. Balstoties uz to, ka likuma izpildi veic KNAB, A. Kozlovska iesaka: "(..) Jums būtu svarīgi attiecīgajā jautājumā saņemt tieši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja viedokli par minētās normas interpretāciju."

5. Latvijas Republikas Saeimas frakcijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētāja biedrs G. Kūtris (bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs) 2015.gada 9.novembrī atbildēja: "(..) frakcijas "No sirds Latvijai" ieskatā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.⁴ panta otro daļu nav pārkāpts godīgas konkurences princips. Šī tiesību norma nav attiecināma uz kādu vienu partiju, bet gan uz visām partijām kopumā (..)."

6. Visizcilākā atbilde ir no bijušā kompartijas nomenklatūras darbinieka, LR Saeimas ZZS frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa ( 18.02.2016.): " (..) frakcijas deputāti ir saņēmuši un iepazinušies (..)" , bet bez konkrētas rīcības!?

7. LR Saeimas Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" –"Tēvzemei un brīvībai/LNNK" frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars neatbild uz konkrēto jautājumu, bet vienkārši pļāpā tirgus līmenī nevis atbild kā likumdevējs (29.02.2016. Nr. 511.8/4-7-12/16)

8. LR Saeimas frakcijas "Saskaņa" priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs (01.03.2016. Nr. 511.8/1-18-12/16): (..) tiks ņemts vērā." Kad ņems vērā – pirms vai pie horizonta?

9. LR Saeimas frakcijas "Vienotība" priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns (03.03.2016. Nr. 511.812-14-12/16) nav spējīgs izprast uzdoto jautājumu un skaidrojas par trešo personu piedalīšanos partiju finansēšanā nevis par likuma normas neatbilstību Satversmei un Satversmes tiesas noziedzīgo vienaldzību.

10. Saeimas Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš pēc deputātu iepazīšanās ar partijas "Mūsu zeme" iesniegumu 11.02.2016. atbildē rosina atkārtoti vērsties Satversmes tiesā.

11. Atrakstās arī Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece K. Jaunzeme, kura 2015.gada 16.novembrī norāda: "(..) Valsts prezidents ir iepazinies ar Jūsu pausto viedokli un uzskata, ka minētais jautājums ir likumdevēja izvēle (..)."

Jautājumi bez atbildes

Ja ir noteikts koeficients priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumiem atbilstoši vēlētāju skaitam katrā atsevišķā vēlēšanu apgabalā, tad kur ir noteikts, kāda ir maksimālā tēriņu summa šajā vēlēšanu apgabalā, ja likums atļauj iztērēt summu, kas pārsniedz ar koeficientu noteikto?

Kāda juridiskā jēga tādā gadījumā ir Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.⁴ panta pirmajai daļai respektīvi – koeficientam?

Kur paliek un kā izskaidrot visu partiju un to vēlēšanu apvienību finansiālās un kandidātu vienlīdzīgās tiesības vēlēšanās?

Kā uz šiem jautājumiem publiski varēs atbildēs Valsts prezidents, Latvijas Republikas Saeima, Satversmes tiesa, Ģenerālprokuratūra, Tiesībsargs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs u.c. valsts iestādes?

Vai šādā situācijā varam runāt par valsts tiesisku un demokrātisku attīstību?

Nesaņēmis ne no vienas valsts institūcijas sapratni par jautājuma politiski koruptīvo būtību, vērsos Satversmes tiesā, no kurienes jau septiņas reizes esmu saņēmis atteikumu ierosināt lietu par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.⁴ panta otrās daļas neatbilstību Satversmei. Visi atteikumi ir tikai atrakstīšanās, neizskatot pieteikumu pēc būtības un nedodot vērtējumu tajā izvirzītajam jautājumam. Satversmes tiesa tā dara tikai ar vienu domu – lai pēc lietas negatīva izskatījuma tiesas sēdē es nevarētu vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar prasību par Latvijas likuma normas neatbilstību valsts pamatdokumentam – Satversmei.

Satversmes tiesas absurdā attieksme

Kardinālie jautājumi, no kuriem izvairās Latvijas Republikas Satversmes tiesa un it īpaši tās priekšsēdētājs Aldis Laviņš:

1. Kādas tiesības ir Satversmes tiesai atteikt partijas "Mūsu zeme" un mana iesnieguma izskatīšanu pēc būtības, ja pati Satversmes tiesa atzīst, ka jautājums ir tai piekritīgs un ka Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Tāpat Satversmes tiesa atzīst, ka tai piekritīgi ir jautājumi par Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem. Satversmes tiesa, acīmredzot, izpilda pasūtījumu, ko diktējusi viņus par tiesas spriedējiem iecēlusī valsts vara, un uz pieteikumiem neatbild pēc būtības, tādā veidā pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmes 104.pantu, kurā teikts: "Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā kārtībā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības".

2. Kādas tiesības ir Satversmes tiesai atteikt man dalību Satversmes tiesas Kolēģijas sēdē, kurā izskata manu iesniegumu, ja es to esmu lūdzis saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92.pantu: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā"? Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesneši mērķtiecīgi, apzināti un stūrgalvīgi izmanto savas ekskluzīvās tiesības, man aizliedzot piedalīties Kolēģijas sēdēs, aizbildinoties ar Satversmes tiesas likumu, tādējādi pārkāpjot manas kā Latvijas pilsoņa pamattiesības un augstāka juridiska spēka tiesību normu. Kad varas turētājiem un ierēdņiem nav citas iespējas aizstāvēt absurdos likumu tulkojumus un negribas atzīt patiesību, viņi oponentiem liek nepamatotus šķēršļus.

3. Kādas tiesības ir Satversmes tiesai konsekventi likt partijai "Mūsu zeme" un man ar jautājumu par Likuma normas neatbilstību Satversmei vērsties Centrālajā vēlēšanu komisijā, ja jautājums nav par konkrētu vēlēšanu norisi vai vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu, bet gan par Likuma normu?

4. Kādas tiesības ir Satversmes tiesai konsekventi likt partijai "Mūsu zeme" un man ar jautājumu par Likuma normas neatbilstību Satversmei vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, ja jautājums nav par pārkāpumiem vēlēšanu norisē, bet gan par Likuma normu?

5. Kādas tiesības ir Satversmes tiesai prasīt termiņu – trīs dienas, seši mēneši utml. – ievērošanu jautājumā par iesniegumu saistībā ar Likuma normas neatbilstību Satversmei? Jautājumā par konstitucionālas sūdzības iesniegšanu nevar būt termiņu nokavējuma, jo par kādas likuma normas neatbilstību Satversmei pieteikumu var iesniegt jebkurā brīdī, kad radušies pierādījumi par jau esošiem vai tikai iespējamiem Satversmes pārkāpumiem.

Dīvainā kārtā visas institūcijas un amatpersonas, un vairākas pat atkārtoti izvirza dažādus nosacījumus un pārmetumus pieteikuma iesniedzējam, piemēram, ka nav vērsies Centrālajā vēlēšanu komisijā (tā atbild par vēlēšanu norisi) un vispārējās jurisdikcijas tiesā (tā atbild par vēlēšanu likumu pārkāpumiem), ka nav ievērots kaut kāds pieteikuma iesniegšanas termiņš (neesmu nekur atradis termiņus likumu labojumu pieprasījumiem), ka nav izmantoti visi vispārējās tiesību aizsardzības līdzekļi (kad šajā gadījumā tādu nav, jo runa ir par vispārsvarīgu jautājumu) u.tml. Vai tiešām visos šajos kantoros strādā juristi ar vāju atmiņu un bez spriešanas spējām, kas nesaprot iesnieguma saturu un sniedz neadekvātas atbildes?

Baidās izvērtēt Satversmes tiesas Kolēģijas lēmumus

Vērsos valsts institūcijās ar jautājumu par Satversmes tiesas antikonstitucionālās darbības – atteikuma – pamatotību un saņēmu jurtidski un loģiski absurdas atbildes. Citēju:

Izvērtējot šīs atbildes, jājautā kāda jēga valsts struktūru darbinieku praktiskajai rīcībai un par ko viņi saņem algu. Izcilākie Latvijas Republikas juristi Jānis Pleps, Lauris Liepa, Saulvedis Vārpiņš un pat Egils Levits, un citi ir labi informēti par konkrēto korupcijas faktu, kas ietverts likumā un praktiski funkcionē, bet viņi visi klusē. Tas nozīmē to, ka valsts vara un izpildvara ir izveidojusi sistēmu, kurā akrīvi iekļauti valsts juristi. Tāpēc valstī radies tāds stāvoklis, ka pēdējās 12. Saeimas vēlēšanās piedalījās tikai 57%, nepiedalījās 43% balsstiesīgo, kas pierāda, ka tauta netic valstij.

Patiesība ir šāda

Ar iesniegumiem par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.⁴ panta otrās daļas neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei esmu vērsies arī citās iestādēs. Minēšu dažas atbildes. Savukārt "Providus" pētnieks Valts Kalniņš 19.04.2016. atbildē raksta:

"Iepazīstoties ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.⁴ pantu, (..), atzīstu, ka ir iespējama minētās normas izmantošana veidā, kas noved pie vienlīdzīgu un brīvu vēlēšanu principa pārkāpumiem. (..) Uzskatu, ka būtu nepieciešams izvērtēt priekšvēlēšanu kampaņu praksi un apsvērt likuma grozījumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem pašvaldības domes (padomes) vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniedzējiem neatkarīgi no tā, cik daudzās pašvaldībās vēl pieteikti attiecīgo partiju vai partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti."

Lai noskaidrotu, vai tiešām jautājums par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.⁴ panta otrās daļas neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei ietilpst Centrālās vēlēšanu komisijas kompetencē, 2016. gada 29. jūlijā ar šo jautājumu vērsos Latvijas Republikas Centrālajā vēlēšanu komisijā un lūdzu precizēt, kādos normatīvajos aktos tas norādīts.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars 2016. gada 10. augusta atbildē Nr. 01-02/2, raksta:

"Centrālās vēlēšanu komisijas tiesības un pienākumi noteikti likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". Saskaņā ar šā likuma 4.panta pirmo daļu Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi.

Tādējādi Centrālās vēlēšanu komisijas kompetencē nav ne Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma, ne arī citu normatīvo aktu atbilstības Latvijas Republikas Satversmei izvērtēšana. Lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei saskaņā ar Satversmes tiesas likumā noteikto izskata Satversmes tiesa."

Šī atbilde ir skaidrs pierādījums tam, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesas Kolēģijas lēmumos septiņas reizes pieprasītā nepieciešamība vispirms vērsties Centrālajā vēlēšanu komisijā un vispārējās jurisdikcijas tiesā ir pilnīgs juridiskais analfabētisms vai korumpētās valsts varas pasūtījums, ko Satversmes tiesa pakalpīgi izpilda. Par šādu falsificēti argumentētu un daudzkārtēju pieprasījuma nepamatotu noraidīšanu Satversmes tiesai ir jānes atbildība likuma priekšā, ņemot vērā, kādu kaitējumu valsts varai nodara minētā antikonstitucionālā likuma norma, kas juridiski pieļauj un akceptē politisko korupciju Latvijā.

Cīņa triju gadu garumā

Esmu 2015.gada 3.jūlijā iesniedzis KNAB iesniegumu, kurā teikts: "(..) es kā partijas "Mūsu zeme" priekšsēdētājs nevaru partijas biedriem izskaidrot, ka mūsu demokrātiskajā valstī nav iespējams atcelt klaji antikonstitucionālu un koruptīvu likumu.(..) Šī likuma norma Latvijas Republikā iedibina politisko, juridisko un ekonomisko bandītismu."

Citā iesniegumā KNAB (29.09.2015.) esmu teicis: "(..) aicinu rūpīgi izvērtēt manu pamatjautājumu par likuma normas neatbilstību Satversmei un esmu gatavs sarunām, lai labotu pretvalstisko un antidokrātisko likuma normu."

KNAB atbild (30.10.2015. Nr. 1/6965): "(..) ņemsim vērā un rīkosimies atbilstoši Biroja kompetencei (..)." Joprojām gaidu, kad rīkosies...

Ja valsts struktūras un Satversmes tiesa būtu iedziļinājušās jautājumā par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.⁴ panta otrās daļas neatbilstību Satversmei un būtu veikti labojumi likumā, lai nepieļautu politisko korupciju, līdz pēdējam skandālam saistībā ar G.Trukšņa un J. Krūmiņa aizturēšanu un jaunai Jūrmalgeitai mēs nebūtu nonākuši, jo pretlikumīgās likuma normas darbība jau laikus būtu tikusi apturēta un tās radītās sekas novērstas, neļaujot par naudu nopirktas varas pārstāvjiem turpināt "lielās naudas" uzvaras gājienu Jūrmalas pašvaldībā un visā valstī.

Augstākās tiesas fenomens!?

Pirms lietas izskatīšanas otrās instances tiesā trīs reizes (23.05.2016., 31.05.2016., 15.06.2016.) vērsos LR Augstākajā tiesā pie tās priekšsēdētāja Bičkoviča un vienu reizi Tieslietu ministrijā (15.06.2016.) ar iesniegumiem garantēt taisnīgu tiesu saskaņā ar Satversmi, taču atbalstu nesaņēmu, kas apliecina, ka visa Latvijas tiesu sistēma neatbilst demokrātiskiem principiem, kā to novērtēja ASV viceprezidents Džo Baidens, viesojoties Latvijā.

2016.gada 22.augustā iesniedzu LR Augstākajā tiesā kasācijas sūdzību saistībā ar to, ka pirmā un otrā tiesu instance nepareizi piemērojušas materiālo tiesību normu, pārkāpušas procesuālo tiesību normu un, izskatot lietu, pārsniegušas savas kompetences robežas. Tiesvedību ir ierosinājis KNAB, piedraudot ar partijas "Mūsu zeme" darbības apturēšanu, taču, balstoties uz iepriekš sacīto, partija pati ir apturējusi savu darbību, pamatojoties uz nevardarbīgu pretošanos, jo valsts aparāts neko nedara, lai likvidētu politisko korupciju pašvaldību vēlēšanās un nopietni vērstos pret jebkuru korupciju vispār.

Saistībā ar notikumiem Jūrmalā – Gata Trukšņa un Jūlija Krūmiņa lietu – vērsos Augstākajā tiesā ar lūgumu stedzamības kārtā izskatīt iesniegto kasācijas sūdzību, jo lieta tieši saistīta ar līdzekļu izlietojumu pašvaldību vēlēšanās tāpat iepriekš minēto kungu īslaicīgā aizturēšana.

Saņēmu atbildi (14.10.2016. Nr. SKC-2725/2016): "(..) lietas tiek izskatītas ienākšanas secībā. Priotitāte izskatīšanā ir lietām prasībās par atjaunošanu darbā, darba algas piedziņu, kā arī strīdos, kas saitīti ar bērnu tiesību aizsardzību."

Neatradu likumu, kurā politiskā korupcija būtu ielikta kādā rindā. Pasakiet, kurā rindā būtu jāstājas, ja politiķi ar likumu garantē politisko korupciju un ietiepīgi nevēlas no šādām garantijām atteikties? Nevar būt, ka politiskās korupcijas lietai ir jāgaida rindā. Vēlētājiem tāda attieksme nav izprotama, jo jau 2006.gada 3.novembrī tās pašas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savā blakus lēmumā sacījis: "Vienlīdzīgu vēlēšanu princips vispirms paredz, ka visu politisko spēku un individuālo kandidātu iespējas ir vienlīdzīgas. Tas attiecas uz kandidātu sarakstu vēlēšanu kampaņu, plašsaziņas līdzekļu pieejamību tiem, kā arī partiju un to kampaņu publisko finansēšanu."

Kāpēc desmit gadu laikā valstī nav garantētas vienlīdzīgas vēlēšanas, nav izpildīts minētais blakus lēmums un lietai par likuma garantētu politisko korupciju ir mēnešiem ilgi jāgaida uz tās izskatīšanu kaut kādā nekonkrētā rindā?