Jānis Bernāts: Ceļa vārdi jaunajam IZM Absolventu reģistram  (3)

Starp daudziem aktuāliem likumprojektiem "budžeta paketē" ir arī acīmredzami vāji projekti, kas izstrādāti steigā, bez pienācīgas analīzes un saskaņošanas, daudz nelauzot galvu par likuma piemērošanu. Līdz 2007. gadam līdzīgas iespējas ministrijām piedāvāja Latvijas Republikas Satversmes 81.pants, kas ļāva Ministru kabinetam Saeimas sesiju starplaikā izdot noteikumus ar likuma spēku. Šobrīd "budžeta pakete" ir kā "jaunais 81.pants" – lai neapdraudētu budžeta pieņemšanu un politisko līdzsvaru, paketē iekļauto likumprojektu virzību nekavē pat Saeimas Juridiskā biroja motivēti iebildumi, ka likumprojekts nav saistīts ar budžetu.

Pirmā no jaunajiem IZM reģistriem – Studējošo reģistra – izveide ir salīdzinoši vienkārša – augstskolu rīcībā esošie dati tiks uzkrāti vienotā Valsts izglītības informācijas sistēmā. Ceļš uz šo reģistru bijis ilgs – reģistra izveidošana ļaus piemērot vienu no "dusošajām" Augstskolu likuma normām, kas paredz Diplomu reģistrā uzkrāt ziņas par augstskolu un koledžu izsniegtajiem diplomiem. Pants par Diplomu reģistra izveidi likumā pacietīgi gaida jau no 2006. gada.

Augstskolas atbalsta Studējošo reģistra izveidi un paļaujas, ka IZM nodrošinās gan datu importēšanu, gan tās finansēšanu. Likumprojekta anotācijā aprakstīti vairāki iespējamie risinājumi (manuāla studentu reģistrēšana, datu ievade, datu nodošana, datu imports, datu apmaiņa) – ceram, ka ministrija atradīs optimālāko. Valsts augstskolu "datu sniegšanu" finansēšot no valsts budžeta, to detalizētāk regulējot MK noteikumos. Jaunās funkcijas finansēšanu privātajās augstskolās IZM plāno atstāt augstskolu ziņā.

Otra reģistra – Absolventu reģistra – liktenis tīts daudz biezākā miglā, kuru IZM sola kliedēt MK noteikumos, kas ministrijai jāizstrādā līdz 2017. gada 1. janvārim. Uzskaitīšu augstskolām būtiskākos jautājumus, kuros būs jārod risinājumi, veidojot Absolventu reģistru.

1. Kādu mērķi vēlamies sasniegt, izveidojot Absolventu reģistru. Līdzšinējās diskusijās ministrijas pārstāvji pauduši virkni ideju – absolventu nodarbinātības un atalgojuma datus IZM publicēšot katru pavasari – sniedzot objektīvu informāciju reflektantiem; reģistrs būšot "instruments, ko varēs iedarbināt akreditācijā"; tas būšot politikas veidošanas instruments, plānojot budžeta vietas; visubeidzot plānots monitorēt absolventu ienākumu tendences, kā arī "vai attiecīgo programmu absolventi tiešām strādā nozarē".[1]

2. Kāds ir reģistrā uzkrājamās informācijas apjoms. Piemēram, vai reģistrā tiks apkopoti dati par visiem absolventiem, vai tikai par valsts budžeta finansētajām studijām. Diemžēl ne likumprojektā, ne tā anotācijā IZM neatklāj – kādus absolventu datus uzkrās, saglabājot intrigu līdz MK noteikumu izstrādei.

3. Kā tiks nodrošināta privātpersonu datu aizsardzība. IZM nāksies analizēt Satversmes tiesas judikatūru, kas nosaka likumdevēja pienākumu pieņemt tādus tiesību aktus, kas garantētu datu drošību, kā arī noteiktu samērīgus ierobežojumus to izmantošanai. Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka tiesību aktiem, kuros nosaka personas datu aizsardzības garantijas, ir jāatbilst datu aizsardzības principiem – jāparedz skaidrs mērķis, jānosaka pēc iespējas nepārprotams informācijas apstrādes nolūks, kā arī sniedzamās informācijas apjoms un veids.[2]

Nesen ir pieņemta jauna Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula). Ņemot vērā, ka plānotajā reģistrā tiks veikta personas datu apstrāde, IZM kā sistēmas pārzinim būs jāizvērtē personas datu apstrādes atbilstību regulai, kas tiks piemērota no 2018.gada 25.maija.

4. Par kādu laika posmu tiks apkopota informācija par absolventu darba gaitām un cik ilgi tā tiks glabāta – informācijas uzkrāšanas termiņš. Likumprojekta 2.lasījumam IZM iesniedza septiņus priekšlikumus, cita starpā ierosinot atteikties no likuma normas, kas pašlaik augstskolām un koledžām nosaka termiņu absolventu darba gaitu datu apkopošanai (3 gadi pēc absolvēšanas). Ņemot vērā, ka likumprojekts pilnvaros MK noteikumos noteikt tikai "reģistram iesniedzamās informācijas apjomu un informācijas iesniegšanas kārtību", var secināt, ka IZM paredzējusi atteikties no termiņu noteikšanas, monitorējot absolventu datus neatkarīgi no laika posma, kas pagājis no augstskolas absolvēšanas.

Ņemot vērā, ka tiks apstrādāti privātpersonu dati, ar termiņiem saistītas normas būs grūti uzskatīt par procesuālas dabas jautājumu. Kā norādījusi Satversmes tiesa, uz speciālā deleģējuma pamata izdotu MK noteikumu saturu galvenokārt veido procesuālās normas, kas darbojas kā likumā noteikto tiesību iedzīvināšanas instruments. Atsevišķos gadījumos MK noteikumu saturu varētu veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz īpašu likumdevēja pilnvarojumu.[3]

5. Kāda būs informācijas iesniegšanas kārtība, t.sk. nodrošinot datu apmaiņu starp vairākām institūcijām un datu savstarpēju savietojamību.

6. Kādām pagaidām nenosauktām institūcijām un kādiem mērķiem būs pieejama reģistrā esošā informācija. Kāda daļa informācijas būs pieejama publiski, t.sk. pašām privātpersonām, kuru dati būs apkopoti reģistrā.

Kā reģistra publiskajā sadaļā tiks atspoguļotas absolventu atalgojuma objektīvās atšķirības dažādos mūsu valsts reģionos un dažādās tautsaimniecības nozarēs. Vai ar reģistra palīdzību ministrija informēs potenciālos reflektantus par darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma iespējamām disproporcijām. Vai, publicējot absolventu atalgojumu, plānots sniegt informāciju par dažādiem tautsaimniecības attīstības scenārijiem, kas var ietekmēt darba tirgu nākotnē. Piemēram, nav grūti iztēloties Absolventu nodarbinātības un atalgojuma reģistra saturu 2006. – 2007.gadā, un tā vēstījumu skolu jaunatnei: "Visi uz triecienceltnēm!".

7. Kā līdzās VID un NVA datiem Absolventu reģistrā tiks uzskaitīta cita objektīva informācija par absolventu. Izskatot likumprojektu komisijās, diemžēl netika atbalstīts priekšlikums par Uzņēmumu reģistrā pieejamo absolventu datu iekļaušanu Absolventu reģistrā. Lai iegūtu pilnīgu ainu par absolventu darba gaitām, ministrijai nāksies meklēt risinājumus, lai apkopotu informāciju arī par absolventiem, kuri nav darba ņēmēji, bet paši ir izveidojuši savus uzņēmumus un kļuvuši par darba devējiem.

8. Viens no būtiskākajiem jautājumiem – kā reģistrā tiks uzskaitīti absolventi, kuri strādā vai turpina studijas nākamajā studiju līmenī ārvalstīs. Nav zināms, kādi risinājumi ir padomā IZM, tomēr tieši objektīvā nespēja uzskaitīt aizceļojušos absolventus ir iemesls, kādēļ tikai dažas ES valstis ir izvēlējušās ieviest administratīva rakstura "absolventu reģistrus". Pastāvot brīvai darbaspēka kustībai ES ietvaros, neizbēgami, ka daļa no absolventiem izvēlēsies strādāt citās valstīs. Līdz ar to, jau pirms Absolventu reģistra izveides zināms, ka tas būs "ar robiem".

Noslēgumā vēlos izteikt atzinību IZM ierēdņiem par apņēmību īstenot politiķu ieceres un apkopot informāciju par absolventu darba gaitām, neskatoties uz daudzajiem šķēršļiem un iepriekš paredzamiem Absolventu reģistra trūkumiem. Jāizsaka cerība, ka ieguldījumi budžeta paketē steidzami pieņemtā likumprojekta iedzīvināšanā būs samērojami ar ieguvumiem no Absolventu reģistra izmantošanas.

Tikai objektīvs un pilnīgs Absolventu reģistrs kalpos visu iesaistīto pušu – reflektantu, studentu, absolventu, darba devēju, augstskolu – un visas sabiedrības interesēm, ļaujot izveidot pilnvērtīgu darba gaitu monitoringa sistēmu, kurā augstākās izglītības absolventiem pievienosies arī citu izglītības pakāpju absolventi.

[1] Latvijas Radio, 21.11.2016. Studējošo reģistrā grib apkopot datus arī par absolventiem un nodarbinātību.

[2] Satversmes tiesas 2011.gada 14.marta spriedums lietā Nr.2010-51-01.

[3] Satversmes tiesas 2007.gada 9.oktobra spriedums lietā Nr.2007-04-03 .