Vispirms vēlos atzīmēt to, ka konceptuāli Rīgas pilsētas turpmākās attīstības redzējums, kas definēts tās plānošanas pamatdokumentos, ir pietiekoši laikmetīgs, un ne ar ko būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu lielo pilsētu vai pasaules prakses. Kā piemēru varu minēt noteiktās prioritārās attīstības teritorijas, kas pēc būtības stiprina ideju par kompaktu pilsētas attīstības modeli un pašvaldības investīciju resursu teritoriālu koncentrēšanu.
To pašu var teikt par redzējumu transporta organizācijas jomā, kur plānojuma risinājumi tiek organizēti tā, lai gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam būtu noteiktas priekšrocības pret jebkāda veida autotransportu. Tas gan nenozīmē, ka nav jāiegulda līdzekļi ielu sistēmas pilnveidošanā, taču nosaka svarīgus akcentus šo dažādo pārvietošanās veidu savstarpējās mijiedarbības plānošanai reālajā pilsētvidē. Rīgas teritorijas attīstības plānošanas pamatdokumentos Skanstes apkaimes un tuvās Pārdaugavas teritorijas tika noteiktas kā potenciāli prioritāri attīstāmas jau 2006. gadā, to vēl vairāk nostiprinot pēc stratēģijas precizēšanas 2014. gadā.