No Ķīnas uz Rīgu atbraucis pirmais testa konteinervilciens - 9
Foto: Satiksmes ministrija
Latvijas tranzīta nozare kārtējo reizi piedzīvo grūtus laikus. Krievijas kravu apjoma kritums, ar to saistītais nodokļu ieņēmumu samazinājums un bezdarba pieaugums var negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku kopumā. Pastāv viedoklis, ka Krievijas kravu zudumu varētu kompensēt Ķīnas preču tranzīts, bet diemžēl nav skaitļu, kas to apstiprinātu. Vēlos pievērst uzmanību dažiem faktiem.

Vairāk nekā 99% Ķīnas eksporta uz Eiropu tiek transportēts pa jūru. Pagājušajā gadā tādā veidā tika pārvadāti vairāk nekā 10 miljoni kravas konteineru ar produkciju vairāk nekā 350 miljardu eiro vērtībā. Viena konteinera transportēšanas vidējās izmaksas pēdējo septiņu gadu laikā ir bijušas apmēram 1185 dolāri. 2015. gadā tās samazinājās līdz pat 629 dolāriem par konteineru; tam par iemeslu kļuva nesen uzbūvēto kravas kuģu skaita pieaugums – pasūtījums, kas tika veikts vēl pirmskrīzes laikā [1].

Salīdzinājumam – pagājušajā gadā no Ķīnas uz Eiropu pa dzelzceļu tika transportēti tikai 50 tūkstoši kravas konteineru. Tas ir kā piliens jūrā. Pat Latvijas tranzīta nozarei tas ir neliels apjoms – tikai 2015. gadā vien Rīgas ostā tika pārkrauti 355 tūkstoši konteineru. Ja ņem vērā, ka viena konteinera transportēšana pa dzelzceļu no Ķīnas uz, piemēram, Vācijā izvietoto Duisburgas loģistikas centru izmaksā 2400 dolārus, tad nelielais apjoms nav nekāds pārsteigums [2].

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!