Daudz aprunātais un plaši diskutētais Pasaules Bankas pētījums par veselības aprūpi Latvijā atklāj ļoti daudz nepatīkamu patiesību par to, cik sliktas kvalitātes pakalpojumus Latvijas iedzīvotāji saņem veselā virknē slimnīcu.
Latvijā katru gadu mirst zīdaiņi un jaunās māmiņas tikai tāpēc, ka atsevišķas mazās slimnīcas nespēj pietiekamā daudzumā nodrošināt pienācīgi kvalificētus speciālistus. Mirst vai iegūst smagas blaknes cilvēki pēc operācijām tikai tāpēc, ka viņus operē ķirurgi, kuriem ir nepietiekama pieredze. Valsts un politiķu attieksme visus šos gadus ir bijusi vērsta uz to, lai rūpētos par ēkām un institūcijām, pilnībā aizmirstot par iedzīvotājiem. Arī šobrīd bieži uzpeld diskusijas par tās vai citas slimnīcas nākotni vai finansējumu, bet nevis par to, kā izglābt dzīvības vairāk cilvēkiem.
Šī attieksme ir tik dziļi iesakņojusies, ka pat lielās slimnīcas, kurām vajadzētu rādīt priekšzīmi, demonstrē pilnīgi nepieņemamu attieksmi pret pacientu. Piemērs ar kataraktas pacientiem Stradiņos, kur visi tiek uzaicināti ierasties astoņos no rīta un spiesti gaidīt koridorā līdz vakaram, ir kliedzošs neprofesionalitātes un nepiedodamas attieksmes gadījums (diemžēl ne vienīgais), par ko vainīgās amatpersonas ir jāsoda. Nav jābūt nez cik augsti kvalificētam vadītājām, lai nodrošinātu cilvēku uzaicināšanu tā, lai viņiem nav jāsēž stundām ilgi aiz kabineta durvīm. Privātajā sektorā ar tāda veida uzdevumiem tiek galā kvalificēta sekretāre. Valsts slimnīcās ar to nespēj tikt galā augstas kvalifikācijas menedžments. Tas nav pieņemami, un šāda attieksme pret pacientu turpmāk netiks tolerēta.