Kad draugu dzimšanas dienās dziedam "Daudz baltu dieniņu" un vēlam spēku un veselību, mēs gan to darām ar vislabākajiem nodomiem, taču mūsu spēkos parasti nav sekmēt vēlējumu piepildīšanos. Citādi ir ar valsts dzimšanas dienu. 18. novembrī skaļi sakot, sociālajos tīklos rakstot vai kaut vai tikai nodomājot "Daudz laimes, Latvija!", mēs vienlaikus esam arī tie, kuru rokās ir vēlējuma piepildīšanās. Līdzīgi ir ar laba vēlējumiem Eiropas Savienībai (ES), kas nākamgad atzīmēs savu 60. dzimšanas dienu.
Latvijas tuvāko gadu attīstība lielā mērā būs atkarīga no tā, kā tiks izmantotas ES sniegtās iespējas. Gan ekonomistu prognozes, gan statistika apliecina Latvijas ekonomikas atkarību no ES struktūrfondu līdzekļiem – uz brīdi apsīkstot maksājumiem, kas veido lauvas tiesu publiskā sektora investīciju, gausāka kļūst arī ekonomikas izaugsme.
Pagaidām nav zināms, kāds būs ES budžets pēc 2020. gada un cik daudz garantētu līdzekļu no tā saņems Latvija un citas ES valstis, taču var prognozēt, ka nozīmīgāku lomu spēlēs aizdevumi, garantijas, riska kapitāls un citi finanšu instrumenti, kas jau tagad tiek izmantoti ES investīciju jeb tā dēvētā Junkera plāna īstenošanā – mehānismā, kas ar salīdzinoši nelielu ES budžeta ieguldījumu visā ES jau spējis piesaistīt investīcijas vairāk nekā 154 miljardu eiro apmērā. 2015.gadā izveidotā fonda darbība izrādījusies tik veiksmīga, ka Eiropas Komisija piedāvājusi to pagarināt līdz 2020.gadam, kad mobilizēto investīciju apjomam būtu jāsasniedz vismaz 500 miljardu eiro atzīme.
Latvijai tā ir laba ziņa, jo nozīmē, ka uz plāna piedāvātajām garantijām varēs pretendēt vairāk projektu. Junkera plāna apsaimniekotāja – Eiropas Investīciju banka – oktobrī apstiprinājusi 175 miljonus eiro vērto Rīgas pilsētas infrastruktūras attīstības projektu (tas paredz modernizēt tramvaja sliedes uz Imantu un depo Brīvības ielā, kā arī iegādāties 20 jaunus zemās grīdas tramvajus un videi draudzīgus 10 autobusus un 10 trolejbusus) un piekritusi šiem mērķiem piešķirt 75 miljonu eiro aizdevumu.
Tehniskais darbs turpinās pie Ķekavas apvedceļa izbūves projekta (kopējās izmaksas lēšamas ap 160 miljonu eiro apmērā) un privāto attīstītāju virzītā Skanstes konferenču un koncertu halles projekta 60-80 miljonu vērtībā. Pretēji dažkārt dzirdētajam, Junkera plāna atbalstu var saņemt arī mazāka vēriena projekti – piemēram, Tallinā un Viļņā investīciju plāna ietvaros tiks īstenoti attiecīgi 48 un 44 miljonus vērti lidostu modernizācijas projekti, bet Portugālē un Rumānijā atbalstīti pat mazāki investīciju projekti.
Latvijai īpaši svarīgi izstrādāt projektus, kas atbalsta inovatīvus risinājumus un zinātnes sasniegumu komerciālu pielietošanu, tādējādi veicinot konkurētspēju un izaugsmi. Saeimas Ilgstpējīgas attīstības komisijā gada sākumā tika prezentēts trīs Latvijas augstskolu – Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes – kopīgs zinātnes infrastruktūras projekts, kas laba biznesa plāna izstrādes gadījumā var pretendēt uz Eiropas Investīciju Bankas finansējumu.
Savukārt Eiropas investīciju projektu portālā (ec.europa.eu/eipp), kurā publiskie un privātie investīciju projektu virzītāji var virtuāli "reklamēt" savus projektus un piedāvāt tos potenciālajiem investoriem, no Latvijas līdz šim ievietoti trīs projekti (un vairāki vēl "stāv rindā") – jau minētais Ķekavas apvedceļš, Baltijas valstu kopprojekts – dzelzceļa savienojums ar Eiropu Rail Baltica (kas līdz šim ar 1000 skatījumu reizēm ir vispopulārākais projekts portālā), kā arī sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts Skultes ostā. Svarīgi atgādināt, ka EIB garantijas vai aizdevuma apjoms ir līdz 50% no projekta kopapjoma, bet pašu finansējumam jābūt vismaz 10%.
Junkera plāna ietvaros atbalsts paredzēts ne tikai daudzmiljonu projektiem, bet arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Īpaša Eiropas Investīciju fonda (EIF, EIB meitas struktūras) vienošanās ar Swedbank, Somijas OP finanšu grupu un Attīstības finanšu institūcija "Altum" ļauj jau tagad arī Latvijas mazajam biznesam saņemt labākus aizdevumu nosacījumus! Viens no pirmajiem projektiem, kas atbalstīts šajā MVU programmā, ir īpaši kvalitatīvu un inovatīvu betona grīdu ražotājs un eksportētājs Primekss. Altum, kas ir EIF projektu partnerinstitūcija Latvijā un EIB nacionālais kontaktpunkts, ziņo arī par citu Latvijas uzņēmēju pieaugošo interesi un gaidāmiem jauniem projektiem.
"Mums ir jābeidz stāstīt vecais stāsts, ka panākumus gūst valstis, bet neveiksmes cieš Eiropa; pretējā gadījumā mūsu kopīgais projekts neizdzīvos," tā septembrī ikgadējā runā par stāvokli Eiropas Savienībā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Latvijai ir svarīgi izmantot ES sniegtās iespējas – veiksmīgi īstenotas, tās kļūs gan par Latvijas, gan par visas ES kopējo panākumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!