Valsts prezidents ,neizsludinot grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei savu lēmumu argumentē sekojoši: "Valsts prezidents uzskata, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība." (1).
Diemžēl, vēstulē netiek precizēts - tieši par kuru uzņēmēju daļu šajā paziņojumā savas bažas pauž prezidenta kungs - par to absolūto uzņēmēju vairākumu, kuri godprātīgi maksā valstī noteiktos nodokļus, necenšoties veidot nodokļu optimizācijas shēmas; vai to, kuri ir uzsākuši savu uzņēmējdarbību mikrouzņēmuma statusā un, atbilstoši likumam, paredz sava uzņēmuma izaugsmi līdz pilntiesīgam nodokļu maksātājam, ko jaunie likuma grozījumi tiem nebūtu lieguši; vai tomēr to daļu, kura mikrouzņēmuma statusu izmanto legālai, valsts atbalstītai un likumdošanā nostiprinātai, nodokļu optimizācijai.
Un vai patiesi vēstulē minētā sabiedrība ir "rēķinājusies" , ka gandrīz 1/3 daļa no tās locekļiem, pastāvot līdzšinējam mikrouzņēmumu regulējumam: "Pie šobrīd esošā sociālo iemaksu apmēra visiem šiem darbiniekiem būtu jāuzkrāj pat trīs reizes ilgāks darba stāžs, lai nākotnē nodrošinātu sev vismaz minimālo vecuma pensiju." (2)?
Neticami, bet aizsardzības pozīcijās ir nonākusi tieši tā uzņēmēju grupa, kura, godprātīgi maksājot pilnus nodokļus, ir spiesta skaidrot, kāpēc mikrouzņēmumi ir viens no būtiskākajiem draudiem mūsu uzņēmumu konkurētspējai ne vien starptautiskajos tirgos, bet pēdējos gadus ļoti jūtami arī iekšējā tirgū. Finansu ministrijas pasūtītā pētījuma Pasaules bankai starpziņojumā ir norādīts, it kā, pašsaprotamais:
" Mikrouzņēmuma nodoklis rada iespēju izvairīties no nodokļu maksāšanas, piemēram, uzņēmumi var noformēt savu darbību un nodarbinātos vairākās struktūrās, tādējādi radot nevienlīdzīgu konkurenci ar citiem nodokļu maksātājiem."(3), kam būtu jābūt par pietiekamu pamatu nopietnu un neatliekamu likumdošanas izmaiņu veikšanai, lai izvairītos no ļoti precīzi norādītās pamatproblēmas - "nevienlīdzīgās konkurences".
Tieši "nodokļu horizontālās vienlīdzības princips" ir viens no pamatnosacījumiem, kurš nodrošina jebkuras nozares (un valsts kopumā) ilgtspējīgu attīstību un konkurētspējas pieaugumu.
Zemākās cenas princips valsts iepirkumos kombinācijā ar iespēju samazināt darbaspēka izmaksas, izmantojot mikrouzņēmuma nodokli, jebkuru sacensību padara nevienlīdzīgu, jo, no konkurences cīņas pilnībā izslēdz uzņēmumus, kuri šo nodokļu optimizācijas veidu neizmanto.
Tāpat tas atsevišķās, ar intelektuālo darbu saistītās nozarēs, noved pie uzņēmumu defragmentācijas, jo - darboties kā "jumta" organizācijai mikrouzņēmumu kopai īstermiņā ir ekonomiski izdevīgāk. Tāpat tas kavē jaunu, ilgtspējīgi darboties spējīgu uzņēmumu veidošanos, jo, mikrouzņēmumiem ir izdevīgi veidot plašu klientu loku, nesaistot sevi ar kādu konkrētu darba devēju, kā rezultātā kvalificēta intelektuālā darba veicēja deficīta apstākļos tālāka attīstība, neizmantojot imigrācijas potenciālu, ir neiespējama.
Tā kā mikrouzņēmuma galvenā priekšrocība ir samazinātā nodokļu bāze darbaspēkam, tad īpaši bīstami tas ir nozarēs ar lielu darbaspēka ietilpību, jeb - nozarēs ar lielu pievienoto vērtību, tātad starp intelektuālā darba veicējiem, kas ir Latvijas potenciālā eksportprodukta radītāji ilgtermiņā.
Liekas, tieši šis ir brīdis, kurā visiem valsts sektorā nodarbinātajiem - mediķiem, policistiem, skolotājiem, un - it īpaši, vienmēr aktīvajiem pensionāriem, būtu jāpauž skaļš protests pret šādu Ministru prezidenta un Valsts prezidenta lēmumu, jo viņu labklājība ir tieši atkarīga no valstī iekasēto nodokļu apjoma, - tomēr, nekas tamlīdzīgs nenotiek. Savukārt aktīvai, organizētai 250 piketētāju grupai un kādam, ārēji neredzamam, lobisma spēkam ir izdevies panākt jau minēto Grozījumu Mikrouzņēmumu likumā neizsludināšanu, jeb patiesībā - atlikšanu uz nenoteiktu laiku.
Diemžēl, šajā situācijā neko īpašu nesaskata arī Ministru Prezidents M. Kučinska kungs:
"Ja valdība nebūs spējīga izveidot jaunu regulējumu, tad uzņēmumi varēs strādāt esošā režīma ietvaros". Neatbildēts paliek vienīgi pamatjautājums: - Kuri uzņēmumi?
Šajā kontekstā Vējoņa kunga jau pieminētajā vēstulē iekļautais teikums: "Iepriekš pieņemtu lēmumu nepildīšana grauj iedzīvotāju uzticēšanos valsts varai kopumā, kā arī mazina uzņēmējdarbības vides drošību un stabilitāti," (1) no labticīga nodokļu maksātāja skatu punkta raugoties, šķiet, ir pagriezies pret pašu vēstules autoru.
(1) http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&art_id=24660
(2) http://financenet.tvnet.lv/zinas/637337-no_visam_sociali_apdrosinatajam_personam_312_iemaksas_ir_mazakas_par_minimalo_algu
(3) http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/pasaules-banka-latvijai-ir-iespeja-palielinat-nodoklu-ienemumus-tacu-japienem-gruti-lemumi.a188848/
(4) http://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/izmainas-mikrouznemumu-rezima-atliek-lidz-jauna-regulejuma-pienemsanai.d?id=48251485
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!