Vairākus gadus darbojoties Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā, kas, cita starpā, izvērtē izglītības iestāžu vadītāju atbilstību un apstiprina kandidātus skolu direktoru amatos, nākas secināt, ka esošais atlases mehānisms nav pietiekams, īpaši, runājot par valsts valodas zināšanām.
Formāli Latvijā skolu un citu izglītības iestāžu vadītājiem ir jāzina valsts valoda augstākajā līmenī atbilstoši likumam un IZM prasībām, bet realitātē situācija ir gluži cita. Tā kā izglītības iestāžu vadītājus apstiprina tikai pašvaldība, tad ir radusies situācija, ka tikai no konkrētās pašvaldības labās gribas ir atkarīgs, vai vispār tiek pārbaudīts latviešu valodas zināšanu līmenis. Kā izrādās, daudzos gadījumos tas praktiski nenotiek. Piemēram, Rīgā!
Nesen Rīgas domē tika apstiprināts amatā Rīgas Futbola skolas direktors. Tā kā, saņemot viņa rakstītos dokumentus, komitejas deputātiem radās nopietnas šaubas par pietiekamām valsts valodas zināšanām, uzdevu šos jautājumus gan Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, gan vēlāk Rīgas domes sēdē. Tomēr izrādījās, ka šis jautājums interesē tikai opozīcijas deputātus.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā no pozīcijas deputātiem izskanēja sekojošs viedoklis - uz šaubām par pietiekamu valsts valodas prasmju līmeni rakstos, mums atbildēja, citēju: "Mēs šeit nemeklējam sekretāri - lietvedi, bet gan sporta skolas direktoru!"
Notikušais raisījis pārdomas par to, kā tiek nodrošināts atbilstošs valsts valodas zināšanu līmenis vadītājiem Latvijas izglītības iestādēs? Valstī nav skaidru noteikumu - šī situācija izgaismo problēmu, ka amatā tiek apstiprināts izglītības iestādes direktors ar uzskatāmi nepietiekamām valsts valodas zināšanām. Ja pašvaldība nevēlas, tad nav arī valsts instrumentu, ar kuriem atsijāt šādus kandidātus.
Pašvaldības ir dažādas, un diez vai ir pareizais instruments tik nozīmīga procesa pārbaudei. Šeit varam atcerēties arī bēdīgi slaveno gadījumu, kad Valsts valodas centrs konstatēja, ka Zilupes pašvaldības vadītāja valsts valodu zināšanas līmenis neatbilst prasībām.
Pašlaik valodas prasmi, kandidējot uz izglītības iestādes direktora amatu, tiem, kas nav mācījušies skolās ar latviešu valodu, apliecina Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra izsniegta valsts valodas prasmes apliecība, kurā norādīts valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe. Tomēr, līdzīgi kā Rīgas futbola skolas direktora gadījumā, daudziem šis vienīgais valsts valodas eksāmens bijis vien 90-tajos gados, kas ir gandrīz pirms 20 gadiem, un atkārtoti šīs zināšanas nekad nav pārbaudītas.
Vispārzināms fakts, ka, regulāri nelietojot valodu ikdienā, daudzas nianses var ievērojami aizmirsties. Konkrētajā gadījumā to uzskatāmi pierāda direktora sagatavotā vēstule latviešu valodā, ko grūti nosaukt par uzrakstītu atbilstoši kaut vai minimālam valodas zināšanas līmenim. Ja šāds cilvēks tiek apstiprināts skolas direktora amatā, kādas sekmes varam gaidīt no skolas audzēkņiem?
Uzskatu, ka būtu vērts padomāt vai nu par obligāta eksāmena ieviešanu reizi divos gados, vai pirms stāšanās amatā izglītības iestādes vadībā tiem kandidātiem, kas nav beiguši skolas latviešu valodā, bet valsts valodas zināšanas apliecinājuši desmit vai vairāk gadu senā pagātnē! Izglītības un zinātnes ministrija pagaidām šādas normas neparedz, kas arī noved pie aprakstītās situācijas. Šo normatīvu vajadzētu iestrādāt valsts līmeņa dokumentos, nevis atstāt tikai pašvaldību pārziņā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
