Pirms kāda laika, runājot ar kādu pieredzējušu politikas speciālistu, jautāju - kas īsti notiek Latvijā? Kāpēc ir tik daudzas ļoti smagas un valsti pazudinošas problēmas - pamatīgi ielaistā demogrāfija, milzīgā vilcināšanās ar aizsardzības finansējumu, farss ar korupcijas apkarošanu, ilgstoši nesakārtotā tieslietu nozare, Krievijas propagandas netraucētā plosīšanās un daudzas citas problēmas. Katra no tām var izrādīties liktenīga valsts un tautas nākotnei. Politikas speciālists mirkli paklusējis īsi atbildēja - mums ir jāapzinās, ka notiek karš, īsts un nežēlīgs karš pret Latviju.
Šoreiz nebūs stāsts tikai par ļauno "Kremļa roku" vai "Kremļa pirkstu". Drīzāk par tām līdz galam neapjaustajām un draudīgajām iespējām, kas šobrīd pavērušās bagātiem un ietekmīgiem politiskajiem manipulatoriem. Šobrīd mediju pasaulē tiek aktīvi apspriests Šveices izdevuma "Das Magazin" raksts - "Es tikai parādīju, ka pastāv spridzeklis" (1).
Tā autori ir pazīstami žurnālistikas profesionāļi Hanes fon Grasengers un Mikaels Krogerus. Vācu izdevums "Der Spiegel" jau nodēvējis viņu pētījumu par "Gada tekstu".
Stāsts ir patiešām satriecošs, jo uzskatāmi pierāda, ka Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās ir jaunāko zinātnisko pētījumu un ļoti pārdomātas, personīgi mērķētas mārketinga stratēģijas rezultāts. Vēl vairāk - zinātnieki ir izpētījuši, kā balstoties uz cilvēka uzvedību tīklā - sociālajos medijos, mobilā telefona lietošanas paradumiem un citām tīšām vai netīšam liecībām, konkrētās personas var prognozēt pat precīzāk, nekā to spēj vecāki, draugi un pat partneri. Un ar šīm zināšanām var ļoti precīzi ietekmēt cilvēku izvēles. Izmantojot šīs metodes, kāda mazpazīstama kompānija "Cambridge Analytica" iesaistījās "breksit" līdera Naidžela Faradža kampaņā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Rezultātu mēs zinām. Vēlāk šī pati kompānija iesaistījās Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņā un rezultātu mēs arī zinām.
"Das Magazin" raksts sākas ar kāda jauna poļu zinātnieka Mihaila Kozinska sajūtām par Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās. Viņš saprot, ka nevilšus ir devis izšķirošo impulsu viņa uzvarai. Kozinskis ir prestižās Kembridžas universitātes psihometrijas centra pētnieks. Psihometrija jeb psihogrāfija ir zinātne par cilvēka personību, par veidiem, kā to izmērīt. Mūsdienās to mēra ar tā dēvēto, 80. gados definēto "okeāna metodi" no angļu valodas burtiem OCEAN - Openness, Conscientiousness, Extraversion, Agreeableness, Neuroticism - Atvērtība, Apzinīgums, Ekstraversija, Labvēlīgums, Neirotisms.
Nonākot Kembridžā, Kozinskis ar kursabiedriem izdomāja nelielu programmu, kuru integrēt sociālajā tīklā "Facebook", kur ar nelielu aptauju mēģināja izmērīt "Facebook" lietotāju personības. Programma saucās "MyPersonality". Lietotāji pretī varēja saņemt savas "personības profilu". Savukārt pētnieki ieguva negaidīti lielu datu daudzumu uz kuru pamata varēja veikt precīzas prognozes. Tie bija simti tūkstoši, pat miljoni lietotāju. Zinātniskiem pētījumiem unikāli liela datu bāze. Rezultātā tik izstrādāta metode, kas definē cilvēka personību ar neticamu precizitāti, pat balstoties tikai uz viņa izvēlēm "Facebook". Pētniekiem pietika izanalizēt tikai 68 "patīk" (like) "Facebook" lietotājam, lai noteiktu viņa rasi (ar 95% precizitāti), seksuālo orientāciju (ar 88% precizitāti) un ASV gadījumā politiskās simpātijas - republikāņu vai demokrātu atbalstītājs.
Kozinskis turpināja strādāt ar savu pētījumu un to pilnveidoja tik tālu, ka pietika tikai ar desmit "patīk" (like) "Facebook", lai pazītu cilvēku labāk nekā darba kolēģi, pēc 70 "patīk" - labāk nekā draugs, pēc 150 "patīk" labāk nekā vecāki. Pēc 300 "patīk" mērījumiem - labāk nekā partneris, bet ar vēl lielāku izvēļu skaitu - pat labāk nekā cilvēks pazīst pats sevi. Un nav runa tikai par vienkāršiem "patīk", ko cilvēks atzīmējis "Facebook". Zinātnieki spēja izmantot arī draugu skaitu, fotogrāfiju izvēli un neskaitāmas citas liecības. Pat mobilais telefons ir negribēts, bet milzīgs informācijas devējs - par cilvēku var spriest pēc viņa gaitas, pat pēc tā, kā viņš vicina roku, cik tālu un bieži ar telefonu pārvietojas.
Apkopojot un sistematizējot šo unikālo un milzīgo informācijas daudzumu, Kozinskis kļuva par patiešām unikālas informācijas un metodes avotu. Ar šādu informācijas bagāžu ir iespējams efektīvi un trāpīgi ietekmēt miljoniem cilvēku izvēles. Tai skaitā - politiskās. Zinot cilvēka raksturu, personību, nereti labāk un precīzāk nekā viņi paši, paveras milzīgas spējas manipulēt ar lielām cilvēku grupām.
Ap 2014. gadu Kozinskim sadarboties piedāvāja kāda mazpazīstama kompānija SCL – "Strategic Communications Laboratories". Viņš izpētīja, ka šī kompānija nodarbojas ar priekšvēlēšanu stratēģiju izstrādāšanu ASV un citviet pasaulē. Sadarbība tika piedāvāta caur kādu profesora asistentu vārdā Aleksandrs Kogans. Kompānija piedāvāja ar Kozinska metodes palīdzību izpētīt apmēram 10 miljonus "Facebook" lietotāju ASV. Iemesli netika atklāti. Saprotot, ka tas var beigties nelāgi, Kozinskis atteicās, tomēr Šveices izdevuma "Das Magazin" rīcībā ir dokuments, ka minētais Kogans tomēr ticis pie Kozinska pētījumiem un metodes galu galā tomēr nodevis SLC rīcībā.
2015. gada novembrī tiek paziņots, ka viens no "brexit" līderiem Naidžels Faradžs uzsācis sadarbību ar kompāniju "Cambridge Analytica", kura specializējas uz internetā iegūto informāciju jeb Big Data par cilvēku grupām un personīgi mērķēto politisko mārketingu, kas balstās tieši uz minēto OCEAN metodi. "Cambridge Analytica" izrādās iepriekšminētās SLC Strategic Communications Laboratories meitas kompānija. Tās rīcībā, kā jau minēju, bija nonākusi Kozinska un biedru izstrādātā cilvēku personības pētījumu metode. Faradža un viņa atbalstītāju kampaņa izrādās negaidīti sekmīga un ir milzīgs šoks pasaulei.
Pēc desmit mēnešiem - 2016. gada septembrī "Cambridge Analytica" vadītājs Aleksandrs Niks Ņujorkā uzstājās ļoti ietekmīgajā sanāksmē "Concordia". Tā tiek uzskatīta par kompaktu globālo ekonomisko forumu. Niksa prezentācijai ir pievērsta īpaša uzmanība, jo daudzi zina, ka viņš ir kļuvis par Trampa digitālo komunikāciju jauno padomnieku. Pāris nedēļas iepriekš pats Tramps kādā tvitera ziņojumā mīklaini pavēstīja "Drīz jūs mani dēvēsiet par misteru Breksitu". Aleksandra Niksa prezentācija ir tikai 10 minūšu gara, tagad pieejama arī You Tube kanālā. (2) Politiskā mārketinga speciālistiem tā ir kā auksta duša un bumba vienlaikus. Niksa kompānijas un metožu efektivitāte pierādās pavisam drīz - viņa klients gūst pārsteidzošu un daudziem negaidītu uzvaru cīņā par pasaules ietekmīgāko politisko amatu - ASV prezidenta posteni. Pašā prezentācijā viņš gan vairāk pievēršas savam iepriekšējam klientam, bet rezultāti ir tikpat iespaidīgi kā nākamajam - Donaldam Trampam.
Šobrīd ir skaidrs, ka jaunā metode ir pārsteidzoši efektīva un spēj efektīvi manipulēt un ietekmēt ļoti lielu cilvēku grupu izvēles. Tai skaitā, tik nozīmīgos notikumos kā "Brexit" un ASV prezidenta vēlēšanas. Kembridžas pētnieku grupas metodes un pētījumu rezultāti ir nonākuši ļoti ietekmīgu polittehnologu grupējumu rokās. Par to šobrīd plaši runā daudzi lielie Eiropas mediji. Raksts pilnībā ir iztulkots arī krievu valodā (3). Jau ir zināms, ka Francijas labējo radikāļu līdere Marina Lepēna ir ieinteresējusies par šīs kompānijas pakalpojumiem. Interese ir arī līdzīgiem politiskajiem spēkiem Vācijā, kur arī gaidāmas vēlēšanas.
Kāda tam visam saistība ar Latviju? Latvijā nākamgad gaidāmas pašvaldību, bet 2018. gadā Saeimas vēlēšanas. Latvijā ir tikai viens politiskais spēks, kura līderis jūtas kā zivs ūdenī sociālajos tīklos. Tikai vienam politiskajam spēkam ir tik bagāti draugi Krievijā, kas spēj noalgot tik efektīvu un dārgu kompāniju kā "Cambridge Analytica". Un tā ir reāla bumba Latvijas politiskajās debesīs, kas izšķirīgi var ietekmēt mūsu valsts un tautas nākotni.
avoti:
1. "Das Magazin" - Ich habe nur gezeigt, dass es die Bombe gibt
2. The Power of Big Data and Psychographics.
In a 10 minute presentation at the 2016 Concordia Summit, Mr. Alexander Nix discusses the power of big data in global elections. Cambridge Analytica's revolutionary approach to audience targeting, data modeling, and psychographic profiling has made them a leader in behavioral microtargeting for election processes around the world.
3. The Insider: Расследование Das Magazin: как Big Data и пара ученых обеспечили победу Трампу и Brexit
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!