Svētku noskaņās atskārstu, ka esmu zaudējusi ticību Latvijai, ticību savai valstij, ticību latviešu tautai. Atskārsme, ka pilnīgs valsts sabrukums, kas jau ir sācies, ir vien pāris desmitu gadu jautājums, ir tik pat pat šokējoša, cik nepieņemama. Bet vēl baisāk ir apzināties, ka sabrucis ir mans pēdējais bastions, kas man ļāva uzturēt dzīvu ideju par Latvijas valsti – ticība cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā.
Ikvienam no mums laiku pa laikam rodas šaubas. Šaubas, kas liek svērt un pārmērīt visu, kam esam ticējuši līdz šim. Bet tieši tad, kad dzīves ceļā piedzīvojam vissarežģītākos un emocionāli smagākos notikumus, mums ir jāsaglabā ticība sev pašiem un saviem tuvākajiem, ticība citiem, Dievam un augstākajiem ideāliem, kā arī tādām institūcijām kā valsts un tiesa. Jānotic, ka viņi visu izdarīs pareizi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!