Kārlis Vērpe: MARTA, līdztiesība un vīrieši  (49)

Ir vairāki iemesli uzskatīt, ka tēmas aktualitātes trūkums nenāk par labu ne mums katram, ne arī sabiedrībai kopumā. Tādēļ uzmanības vērti ir Centra MARTA pagājušogad aizsākti divi projekti, vienā no kuriem esmu iesaistīts. Abas iniciatīvas ir vērstas uz puišiem un vīriešiem. Iespējams, kādam liksies jocīgi, ka sieviešu līdztiesībai veltīta NVO ķeras klāt "pretējā" dzimuma pārstāvjiem. Tomēr, kā raksta turpinājumā skaidrošu, tā ir Latvijai inovatīva un auglīga stratēģija, jo vīrietības un sievietības izpratnes noteikta diskriminācija vai ciešana no dažāda veida vardarbības nav sieviešu vai citas grupas, bet gan visas sabiedrības problēmas. Turklāt šīs problēmas nav vien praktiskai sfērai piederīgas, kuras būtu jārisina, teiksim, ar juristu, tiesībsargu vai psihologu palīdzību. Tās pavisam tieši saistās arī ar to, ko esam raduši dēvēt par kultūru – gan mākslu, gan dažādu tēmu populārzinātnisku vai publicistisku izpratni un diskutēšanu. Galu galā, šajā līmenī mēs nostiprinām izpratni par dažādām lietām, kas tad arī ietekmē mūsu un līdzcilvēku rīcību. Sākšu ar tēmas nozīmības praktiskās puses izvērsumu, pamazām pietuvojoties tās kultūras dimensijai.

MARTA tika dibināta 2000. gadā un ir NVO Latvijā, "kura darbojas kā līdere sieviešu tiesību aizstāvībā un ietekmējot sabiedrības attīstību un politikas procesus."[1] Viena no resursu centra darbības pamatjomām ir vardarbības pret sievietēm izskaušana. Tā ir gan vardarbība ģimenē, gan arī cilvēku tirdzniecība un seksuālā izmantošana. Ar šo uzdevumu ir saistīts nākamais – mazināt sociālo atstumtību un nacionālo spriedzi, respektīvi, nodrošināt juridisku aizsardzību, kā arī profesionālu psihologu un sociālo darbinieku palīdzību tām sievietēm, neatkarīgi no etniskās piederības, kurām dažādu iemeslu dēļ attiecīgi pakalpojumi nav pieejami.

Trešais MARTAS darbības pamatuzdevums saistās ar valsts politikas un likumdošanas līmeni, kurā centra pārstāvji jau kopš tā dibināšanas ir virzījuši dažādus likumprojektus un izmaiņas likumos, kas uzlabotu Latvijas sieviešu situāciju. Piemēram, 2015. gadā MARTA virzīja jautājumu par noilguma atcelšanu dzimumnoziegumiem pret nepilngadīgajiem, panākot tiesībsarga atbalstu.

Kā jau ievadā minēju, šis gads MARTĀ ir iezīmīgs ar divu projektu uzsākšanu. Viens no tiem ir Puišu klubi, kuri speciālistu vadībā tika organizēti dažādās Latvijas pilsētās – Dobelē, Priekuļos, Cēsīs un Rīgā. Klubu mērķis ir, pulcējot skolas vecuma puišus, aktualizēt ar dzimumlomām saistītas tēmas – sevis kā puiša pašapziņa, vērtību apziņa, atkarības, mobings draugu lokā u.c. Ilgtermiņa mērķis ir radīt vidi, kurā ar laiku šī kustība pašorganizētos un starp jauniešiem rastos jaunie klubu līderi. Otrs projekts ir forums Celies, kas līdz šim lielākoties attīstījies Facebook platformā; tā ietvaros ir rīkota arī tikšanās Kaņepes Kultūras centrā ar nosaukumu Vai vīrietim vajag savaldīties? Vīrišķības krustcelēs. Foruma mērķis ir līdzīgs Puišu klubiem, tikai paredzēts jau studiju vecuma un vecākiem vīriešiem. Abas iniciatīvas ierakstās MARTAS misijā – pievērst uzmanību sievietēm kā tiesiski un sociāli neaizsargātākai cilvēku grupai, līdz ar to arī vīriešu iesaistes pamatimpulss ir veidot izpratni un atbalstu sieviešu līdztiesības nodrošināšanai arī starp vīriešiem.

Šāda projektu "līnija" ir inovatīva gan praktiskā, gan teorētiskā kultūras līmenī tāpēc, ka vīrieši kā nozīmīgi dzimumlīdztiesības īstenošanas aģenti un dzimumlomu pētniekiem interesanti subjekti ir parādījušies salīdzinoši nesen. Vīrieši dzimumlīdztiesības īstenošanā ir svarīgi ne vien kā varas turētāji, kas no viennozīmīgām privilēģijām darba tirgū vai ģimenes dzīvē atsakās, lai ieguldītu iespējās un izvēlēs balstītas dzīves nodrošināšanā, kas daudzmaz ir pieejama ikvienam. Protams, pašsaprotami ir norādīt, ka starp vīriešiem ir varmākas vai seksuālu pakalpojumu pircēji.

Tāpēc rūpīga domāšana par šīm problēmām un to cēloņiem vīriešu vidū ir izšķiroša, lai šīs problēmas izskaustu. Tajā pašā laikā starp vīriešiem ir arī seksuālas vardarbības upuri, un procenti nebūt nav mazi, noteiktos rādītājos – tādi paši kā sievietēm. Tāpēc ar vienu varmākas vai pat tikai varas turētāja tēlu nepietiek, lai atpazītu, kā priekšstati par "īstu" sievieti vai vīrieti nosaka nevienlīdzību un priekšrocību attiecības un kā tie kaitē gan sievietēm, gan vīriešiem. Piemēram, pavisam konkrētu kaitējumu, ko klasiskāka vīrietības izpratne rada attiecībā uz vīriešiem un apkārtējiem, izsaka "puiši neraud" princips. Saskaņā ar šādu uzskatu audzināti vīrieši iemācās apspiest emocijas, kas savukārt ievērojami apgrūtina iespējas katram pašam ar tām strādāt vai izsakoties vienkāršāk – tikt galā.

Vīrietību studijas parāda, ka vīrietība ir daudzveidīga un krāsaina, tādēļ arī akadēmiskā virziena nosaukums tiek pierakstīts daudzskaitlī. Vēsturiski, bet arī ģeogrāfiski, no valsts uz valsti atšķiras pat tas, ko baltajiem vidusslāņa heteroseksuāļiem ietver vārds "vīrietis". Šo grupu te īpaši uzsveru, jo feminisma teorijās tā nereti tiek piesaukta kā vēl arvien normālāko un privileģētāko cilvēku grupa uz šīs planētas, līdz ar to tie ir arī atbildīgākie personāži par dzimumlomu noteiktas diskriminācijas eksistenci. Šāds daļēji pamatots vispārinājums ir arī ārkārtīgi viendabīgs un pats par sevi neļauj izprast pašu parādību, piemēram, pie varas esošos vīriešus un viņu "dzimumiskās uzbūves" nianses.

Līdz ar to uzmanības pievēršana vīriešu dzimumlomām ir būtisks solis paša feminisma ietvaros, jo problematizē vīrieša tēlu, kas iepriekš ir bijis diezgan monolīts vai pat demonizēts (teiksim, klišejiskajā "šovinistu cūku" tēlā). Galu galā, dzimumlīdztiesība ir daudzpusīga lieta, kas nav vis kāda sieviešu problēma, kur vīriešiem būtu tēvišķi "jāizpalīdz", kā arī nebūt nav ierāmējama cieti binārā loģikā, ja atzīstam dzimtes krāsainību un dinamiku. Turklāt, un šis aspekts paskaidro iepriekšējo, MARTAS projekti ievirza dzimumlīdztiesības risināšanu kā visu sabiedrības locekļu tēmu un problēmu, neatkarīgi no dzimuma. Šajā aspektā būtiska būtu proaktīva pašu vīriešu iesaiste un MARTAS projektu turpmākā attīstība rādīs, kā ar apzinātības līmeņa celšanu šajos jautājumos sokas.

Tāpat šo jautājumu risināšanā nozīmīgu vietu ieņem kultūras mediji un to satura producenti – kā redaktori, tā autori. Šis gads ir bijis diezgan piesātināts ar dažādu feminisma aspektu aktualizāciju kā publikācijās, tā kultūras un politiskos notikumos. Atliek tikai vēlēt, lai paralēli šim Latvijas feminisma vilnim attīstās arī vīrišķību dažāda veida apzināšanās.

Vīrietību studijās pastāv jēdziens "vīrietības krīze", par ko ir ticis izvērsti runāts kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem. Par parādības iemesliem strīdas, bet idejas sāls ir tajā, ka vīrietība mūsdienās vairs nebūt nav tik viennozīmīgi drošas un pašsaprotamas varas pozīcijās un sieviešu nonākšana klasiski "vīrišķīgajās" lomās, kā arī homoseksualitātes iznākšana no skapja ir saļodzījusi izpratni par to, ko tad nozīmē būt vīrietim. Visdrīzāk pati heteroseksuāla vīrietība mūsu platuma grādos ir slazds, kas liedz brīvi un sekojot individuālai iniciatīvai iesaistīties tēmas risināšanā. Pie mums vēl arvien būšana īstam vīrietim, piemēram, nepieļauj sarunas par jūtām vai emocijām – izšķirošs medijs, lai vispār varētu aktualizēt būtiskas, ar dzimumu saistītas tēmas. Respektīvi, jau pati apzinātības celšana par dzimumlīdztiesības būtiskumu Latvijas vīriešu vidū ir sarunu temats, nemaz nerunājot par aspektiem, kas no tā izriet un ar to saistās. Bet skatoties piezemētāk, šis MARTAS dzimumlīdztiesības pārstāvības un aizstāvības gads solās būt pavisam daudzsološs, visastarpā rūpīgā vīrietības problematizācijā un apspriešanā.

Raksts kā pagājušā gada atskats tika publicēts portālā Punctum.lv

[1] Gada pārskats 2009. http://www.marta.lv/par-martu/gada-parskati