Kam lai tic? Vai tiešām bisfenols A nav "bīstams elements"? Atklāšu uzreiz – bisfenolam A piemīt kaitīgas īpašības, bet jautājums, uz ko mums jārod atbilde – vai bisfenola A daudzums, ko uzņemam no dažādiem ikdienā lietotiem produktiem, ir tik liels, lai mums kaitētu?
Kas ir bisfenols A?
Bisfenols A ir plaši izmantota ķīmiska viela, ko ražo lielos apjomos. Tas ir ļoti aktīvs monomērs, kas polimerizējoties veido ļoti ciešas saites ar citām molekulām, tāpēc tas ir laba izejviela noteikta veida plastmasu (polikarbonāta) un pārklājumu ražošanai. Bisfenolu A izmanto epoksīda sveķos (un tāpēc daudzos pārklājumos), konservu kārbās (veidojot pārklājumu kārbas iekšpusē), termopapīrā (piemēram, kases čekos, kur burti parādās, uz papīru iedarbojoties ar karstumu), zobu plombēs, acu lēcās un citur. Tomēr nav tā, ka šī viela ir praktiski ikvienā plastmasā.
Kāpēc tas liek bažīties?
Bisfenols A var ietekmēt hormonālo sistēmu, jo dzīvu būtņu organismam tas "sagroza galvu", atgādinot estradiolu, dabisku hormonu. Ir vieglprātīgi apgalvot, ka "bisfenols A nav bīstams elements", argumentējot, ka vairums uzņemtā bisfenola A pietiekoši ātri izdaloties no ķermeņa ar urīnuii: kamēr tas izdalās, tas vairākas stundas ir organismā, un tā iedarbības spēku nosaka gan tā bioloģiskā aktivitāte, gan arī – cik liela daļa un cik ilgi aizkavējas organismā, pirms nonāk urīnā. Un tāpēc tas ir jāpēta. Testos ar dzīvniekiem pietiekoši lielās devās nevēlamā iedarbība ir plaša – tas veicina audzējus, izraisa reproduktīvās veselības un uzvedības problēmas.
Ētisku iemeslu dēļ bisfenolu A neviens eksperimentāli uz cilvēkiem netestē, tāpēc nākas iztikt ar dzīvnieku testiem un pieņemt, ka dzīvniekiem kaitīga viela var kaitēt arī mums, un šos datus izmantot drošo normu aprēķiniem.
Par bisfenola A ietekmi uz cilvēkiem mazās (ikdienas) devās ir pieejami retrospektīvi pētījumi – zinātnieki pēta atlasītas cilvēkus grupas, analizē, cik daudz pagātnē kāds ar šo vielu saskāries un vai ir vērojamas kādas likumsakarības. Šādi pētījumi ir ar daudz lielāku nenoteiktību - arī tad, ja kaitējums novērots (piemēram, bisfenola A gadījumā - bērnu uzvedības izmaiņas, vai lielāka saslimšana ar audzējiem, vai aptaukošanās), grūti to saistīt ar paša bisfenola A iedarbību, kas likumdevējam liek pieprasīt daudz vairāk un pārliecinošāku pētījumu, pirms aizliegt.
To, vai tiešām kaitēs, nosaka ne tikai īpašības, bet arī deva!
Ikvienas bīstamas vielas iedarbību nosaka tās daudzums, ar ko mēs saskaramies – arī sāls, kas uzlabo ēdiena garšu, var būt nāvējoša lielās devās. Parasti tiek pieņemts, ka tad, kad monomērs ir izreaģējis un izveidojis plastmasu vai pārklājumu, tas vairs nav bīstams, tomēr atsevišķi neizreaģējuši monomēri var saglabāties un laika gaitā izdalīties.
Vai bisfenola A gadījumā tas, kas laika gaitā no plastmasām un pārklājumiem izdalās, ir pietiekoši daudz, lai mums varētu kaitēt? Lūk, par to arī zinātnieki strīdas!
Pārtikas iepakojuma likumu normas nosaka, cik daudz bisfenola A vielas no iepakojuma materiāla drīkst iekļūt pārtikā, lai nekaitētu mums. 2015. gadā Eiropas pārtikas drošības iestāde paziņoja, ka, ievērojot šos noteikumus, pudelēs un citos pārtikas iepakojumos esošais bisfenols A risku patērētājiem nerada, jo aprēķinātā ikdienas deva, ar ko saskaras vidējais cilvēks, ir pārdesmit reižu zemāka kā drošā robeža (4 μk/kg ķermeņa masas).
Tomēr Eiropas pārtikas drošības iestāde arī atzina, ka tai ir nepilnīgas zināšanas par to vielas daudzumu, ko patērētājs saņem to nepārtikas avotiem, piemēram, termopapīra. Ne visi zinātnieki šādam slēdzienam piekrita, un viens no iemesliem bija tas, ka bisfenols A ir arī hormonālai sistēmai kaitējoša viela. Šobrīd ir daudz asu, pretrunīgu viedokļu par šādu vielu noteikšanu un ierobežojumiem: Eiropas Komisija nekādi nespēj piedāvāt visām strīdīgajām pusēm pieņemamu kompromisu, kā novērtēt hormonālo sistēmu ārdošo vielu kaitējumu un kad jāpārtrauc to izmantošana. Tomēr 2016. gadā arī pati Eiropas pārtikas drošības iestāde paziņo, ka tuvākajā laikā tā pārskatīs savus secinājumus par bisfenola A kaitīgumu imūnsistēmai (!), jo nākuši klajā jauni pētījumi.
Un, kamēr atbildīgā iestāde gatavo savu viedokli, parādījušies vēl citi zinātnisko datu novērtējumi (metaanalīze), kas secina, ka bisfenols A ir jāuzskata par kancerogēnu. Visi minētie ir starptautiska līmeņa pētījumi, bet nav jāraizējas, ka pietrūkst nacionālo pētījumu: nav pamata uzskatīt, ka latvieši ar bisfenolu A saskaras būtiski savādāk kā patērētāji citās valstīs.
Tomēr bisfenola A lietošanu ierobežo
Lai gan pierādījumi par kaitējumu cilvēkiem bija nepilnīgi, tomēr bija pietiekošas liecības par bisfenolam A piemītošajām kaitīgajām īpašībām un kaitīgumu dzīvniekiem arī mazās devās, tāpēc Eiropā pieņēma profilaktisku aizliegumu bisfenolam A bērnu pudelītēs, jo bērni ir īpaši jutīgi. Aizliegums šobrīd ir spēkā. Francija, kas aizliegusi bisfenolu A iepakojumā, ir sagatavojusi apjomīgu zinātnisku pārskatu par aizlieguma motīviem (diemžēl, franciski), tāpēc pārspīlēti ir apgalvot, ka aizliegumi nav pamatoti pētījumos – pētījumi ir, tikai atšķiras to interpretācija un rīcība nenoteiktības apstākļos.
Ņemot vērā šīs vielas plašo izmantošanu un arī bīstamās īpašības, 2017. gadā Eiropas Ķimikāliju aģentūra ir paredzējusi nopietni izvērtēt bisfenola A riskus, un tad arī mums būs krietni vairāk informācijas par iespējamo apdraudējumu. Ir ļoti liela iespēja, ka Eiropas Ķimikāliju aģentūra atbalstīs Francijas ierosinājumu par bisfenola A aizliegumu termopapīrā, kas ir pamatots pētījumos.
Un, kamēr es šo rakstu rakstu, Eiropas Ķimikāliju aģentūra šodien paziņo, ka ieliek bisfenolu A īpaši bīstamu vielu kandidātu sarakstā. Tātad, nākotnē to sagaida krietni lielāki ierobežojumi.
Kamēr zinātnieki villojas, ko darīt cilvēkam parastajam?
Es ieteiktu mazāk izmantot konservus un dzeramo skārdenēs, bet izvēlēties stikla iepakojumu, it īpaši bērniem. Negrābstīties ap kases čekiem, bet labiem darba devējiem savas kasieres apgādāt ar tādiem kases aparātiem, kas termopapīra vietā izmanto parasto papīru un tinti.
Atsevišķiem bisfenola A izmantošanas veidiem alternatīvu īsti nemaz nav, piemēram, vairāklietojamām dzeramā ūdens pudelēm. Iniciatīvā "Mana Balss" aktīvisti, kas vēlas aizliegt bisfenolu A pilnībā, kā alternatīvu polikarbonāta pudelēm iesaka uzņēmuma "MemoryWater" lietotos TritanTM traukus, bet man nav pārliecības, ka tie būtu labāki.
Samērā svaigs (2015) S.Janga un K.Ji pētījums vēsta, ka arī šādām TritanTM pudelēm sastāvā var būt vielas, kas iedarbojas uz ūdens organismu hormonālo sistēmu. Tāpēc es ieteiktu dzert krāna ūdeni, bet, ja nav laba krāna ūdens – atcerēties, ka lielās polikarbonāta pudeles nav būtiskākais bisfenola A avots. Kā jau rakstīju, sāciet ar to, ka mazāk ēdiet un dzeriet no konservu kārbām un skārdenēm, un izvairieties no termopapīriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!