Mediji jau atkal Eiropas Parlamenta balsojuma tēmai "piekarina" sev tik izdevīgas un nepieciešamās klišejas, proti, "nepatiesības," kuras es it kā paužu.
Tomēr pievērst uzmanību dažiem faktiem vajadzētu gan.
Mēs diskutējam par dokumentu - Eiropas Parlamenta (EP) 2016. gada 23. novembra rezolūciju par Eiropas Savienības stratēģisko paziņojumu pret to vērstas trešo personu propagandas apkarošanai,- kuru, esmu pārliecināta, 99.9% Latvijas iedzīvotāju paši nav lasījuši un kuram ir rekomendējošs raksturs.
Pieļauju, ka arī daudzi komentētāji darbojas pēc vecu vecā padomju principa: "Grāmatu neesmu lasījis, bet viedokli izteikšu!" Tāpēc šādās "diskusijās" vienmēr pamanāmāks ir tas, kurš ar lielāku sparu un spalgumu stāsta, kas tur ir vai nav rakstīts. Ja nu tomēr cilvēki ar šo birokrātisko Briseles garadarbu vēlas iepazīties, tad latviski to var izdarīt šeit.
Bet ir ļoti labi, ka šī diskusija tiek uzturēta šādā vai citādā formā, tādējādi ļaujot visiem tiem, kuri nu tiešām to paši vēlas, beidzot izlasīt, iedziļināties un padomāt par šo Eiropas Parlamenta mazākuma pieņemto dokumentu.
Un tagad par apgalvojumu - ka manis teiktais, ka ziņojumā par Eiropas Savienības (ES) stratēģisko komunikāciju pret to vērstas propagandas apkarošanai tiek paredzēts popularizēt islāmu un tas rekomendē jaunu mācību programmu izveidi, neatbilst patiesībai.
Lasām rezolūciju: "Aicina ES un tās dalībvalstis izstrādāt atbildes vēstījumu, ar kuru stāties pretī ISIL/Daesh vēstījumam, iesaistot izglītības sistēmu un palielinot tādu neradikālu musulmaņu garīgo līderu iespējas un pamanāmību, kuru respektablais statuss ļauj ticami deleģitimizēt ISIL/Daesh propagandu (izcēlums mans)."
Tiešām izglītības sistēma, lai palielinātu "neradikālu musulmaņu līderu iespējas", notiks bez programmas izstrādes, stihiski? Protams, ikviens jau tam drīkst ticēt, taču...
Tāpat rezolūcijā ir norādīts, ka centieni apkarot ISIL/Daesh "... prasa Eiropas Savienībai un dalībvalstīm sagatavot un izplatīt pret džihādistu propagandu vērstu informāciju, kurā īpašs uzsvars likts uz pedagoģisko aspektu, lai parādītu, ka radikālā islāma sludināšana no teoloģiskā viedokļa ir nepareiza".
Pedagoģiskais aspekts tiks īstenots ārpus skolām? Kur tad, interesanti? Un kā tiks parādīta nepareiza radikālā islāma sludināšana no teoloģiskā viedokļa? To var izdarīt tikai ar islāma skaidrošanu un popularizēšanu no "pareizā viedokļa".
Tāpat rezolūcijā aicināts veikt "daudzdimensionālus, institucionālus pasākumus (saiknes veidošana starp akadēmiskiem pētījumiem, brīvības atņemšanas iestāžu pārvaldību, policiju, tiesām, sociāliem dienestiem, izglītības sistēmām), lai cīnītos pret radikalizāciju".
Te nu ir nopietns jautājums par to, vai islāms ir vai nav radikāla un agresīva reliģija, kas gluži objektīvi rada radikāļus, Briseles un Stambulas lidostu, Nicas un Berlīnes šausmas, Ķelnes Ziemassvētku nakti? Vai tiešām mēs Latvijā arī vēlamies to visu sagaidīt, valstiski atbalsot liberālo "atvērto durvju" politiku attiecībā uz migrantiem, kas plūst uz Eiropu? Varbūt prātīgāk ir neielaist terorismu Eiropā, lai pēc tam ar to nav jācīnās? Varbūt prātīgāk ir neizraisīt nemierus un konfliktus Ziemeļāfrikas, Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs, lai pašiem nebūtu jācieš no bēgļu pieplūduma?
Rezolūcija atbildi nedod. Problēmas risinājumus tā aizstāj ar darbības imitāciju, kas Eiropas Parlamenta vairākumam jau kļuvusi par tradīciju. Iespējams, ka tāpēc par rezolūciju nobalsoja tikai 304 parlamenta deputāti, kamēr pret bija 179 deputāti, bet 208 deputāti atturējās paust savu viedokli, un 60 deputāti balsoja ar "kājām," vispār neatnākot uz parlamenta sēdi.
Tātad no 751 Eiropas Parlamenta deputāta šo deklarāciju atbalstīja mazākums – 304 nobalsojušie.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
