Laba pārvaldība prasa, ka iestādes nevis soda un pārmet, bet skaidro un palīdz komersantam orientēties tiesiskā regulējuma līkločos, nodrošina draudzīgu attieksmi un saprotamus noteikumus. Latvijas valsts pārvaldes iestādes ir bijušas aktīvas un izstrādājušas virkni vadlīniju (vadlīnijas, rekomendācijas, ieteikumi, instrukcijas, metodiskie materiāli u.tml.), piemēram, datu aizsardzības jomā, publiskā iepirkuma veikšanā, patērētāju aizsardzības jomā, sodu piemērošanā, skaidrojot "sodu kāpnes" piemērojamās sankcijas ietvaros, kā arī konkurences tiesību lietās, kurās citastarp izmanto arī Eiropas Savienības, Apvienotās Karalistes un Vācijas – ieteikumtiesību dokumentus, lai palielinātu tiesisko noteiktību. Bet, vai labā prakse vienmēr būs pareiza un tiesiska?
Kāpēc vajadzīgas vadlīnijas?
Vadlīniju izdošanu parasti nosaka nepieciešamība skaidrot nenoteiktos tiesību jēdzienus, kuri radīti, lai cīnītos ar tipizēto taisnīguma un rakstīto tiesību normu novecošanās problēmu, ļaujot iestādei ikvienā gadījumā konkretizēt nenoteiktā tiesību jēdziena saturu tā, lai panāktu pēc iespējas lielāku taisnīgumu, to aizpildīšanai ir savas robežas. Ja šie jēdzieni, kas mēdz būt ietilpīgi un plaši interpretējami, tiek skaidroti vadlīnijās, šāda rīcība ir apsveicama un būtu tikai veicināma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!