Starptautiskā tirdzniecība ir bijis viens no Eiropas Savienības kopīgās politikas un uzplaukuma stūrakmeņiem, uz ko tā ir būvējusi savu ekonomisko attīstību un veicinājusi labklājības līmeņa celšanos reģionā. Tirdzniecība ir tā sauktā ES kompetence, kas nozīmē, ka tirdzniecības līgumus ar trešajām valstīm slēdz ES kā vienots bloks, nevis katra valsts atsevišķi, tādejādi palielinot ES kā vienota reģiona nozīmi starptautiskajā arēnā un vienlaikus veicinot vienotus spēles noteikumus starp dalībvalstīm iekšienē.
Šobrīd ES ir noslēgusi vairāk nekā 40 starptautiskās tirdzniecības līgumu un vairāk nekā 20 līgumi ir sarunu procesā. CETA šo līgumu vidū izceļas ar to, ka tas ir līdz šim modernākais un visaptverošākais līgums, kas regulē ne tikai tirdzniecības nosacījumus, bet uzstāda arī augstus standartus pārtikas drošībai, vides aizsardzībai, darbaspēka tiesībām. No vienas puses, līguma plašums ir tā spēks, jo nolīgumā noregulētas tādas situācijas, kas līdzšinējos tirdzniecības līgumos ir bijušas strīdus objekts, un vienlaikus nosaka vēl nebijušu standartu tirdzniecības līgumiem pasaulē, no otras puses – līguma plašais ietvars ir bijis pamats ļoti plašai tā kritikai, vēlmei pieņemšanu novilcināt, pieprasot to decentralizēt līdz nacionālo parlamentu līmenim, vai pat noraidīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!