Viņa uzvara vēlēšanās būs pienesums tajā pasaules jaunās kārtības ainavā, kādu nupat Minhenes drošības konferencē uzzīmēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Vēl viens dūres uzsitiens pa Eiropas liberālo telpu pēc Donalda Trampa panākuma Savienotajās Valstīs un britu balsojuma par "breksitu". Un vēl viens Tramps – Eiropai pašai savs – gluži vai dubultnieks pēc aizokeāna ciltstēva ģīmja un līdzības.
Visas aptaujas apliecina Gerta Vildersa dibinātās Brīvības partijas absolūto popularitāti Nīderlandē, kur līdz parlamenta vēlēšanu dienai palicis mazāk nekā mēnesis. Uz migrantu krīzes, Eiropu apēnojušo terorisma draudu un eirozonas galvassāpju fona pretislamiskā un eiroskeptiskā retorika šķiet medusmaize daudziem nīderlandiešu vēlētājiem. Solījums, nākot pie varas, slēgt Nīderlandes robežas imigrantiem no musulmaņu zemēm, aizvērt mošejas un aizliegt korānu, atteikties no eiro un rīkot referendumu, lai valsts izstātos no vienotās Eiropas bloka atrod dzirdīgas ausis, jo daudziem šķiet pieņemama Vildersa paustā vēlējuma izteiksme – kaut jel Nīderlande vairāk līdzinātos Šveicei – Eiropas sirdī, bet ārpus Eiropas Savienības.
Liekot kopā nīderlandiešu noskaņojuma mozaīku, iznāk, ka Vildersa dibinātās Brīvības partijas politiskā platforma, kas būvēta uz pretdarbību "Nīderlandes islamizācijai", pašreizējos apstākļos ir vienkārši lemta panākumam. Nīderlandē ir spēcīgas eiroskeptiķu pozīcijas, un mēdz teikt, ka šī valsts ir otrā kandidāte uz izstāšanos no Eiropas Savienības pēc Francijas. Vildersam atliek vien enerģiski darbināt pret Eiropas Savienību vērsto aso kritiku un pretislamisko retoriku. Kādā no intervijām viņš pielīdzināja mošejas nacistu tempļiem, bet korānu – Hitlera autobiogrāfijai "Mein Kampf". Viņa vienpadsmit punktu programma sola "deislamizēt" valsti, un ne katrs balsotājs iedziļinās faktā, ka daži no Vildersa sludinātajiem mērķiem ir pretrunā ar konstitūcijas garantēto reliģiju brīvību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!