Kārlis Krēsliņš: Par pielaidēm  (136)

Vajag saprast, ka ir trīs līmeņu - nacionālās, NATO un ES - pielaides. Otrkārt, vai mēs zinām un saprotam, kā darbojas pielaižu izsniegšanas un atņemšanas sistēma? Vai mēs ticam, ka pielaižu sistēma labi un objektīvi darbojas? Vai ir veikts objektīvs pētījums par cilvēku uzticību šai sistēmai?

Domāju, ka NĒ un NAV. Daži piemēri – fakti un jautājumi pārdomām.

1. Latvija ir jūras valsts. Kas veidoja Latvijas Jūras spēkus (JS)? Latviešu izcelsmes JS virsnieki, kas bija ieguvuši militāro izglītību PSRS laikos. Daudzi no viņiem vēlāk papildus mācījās arī Rietumvalstu militārajās iestādēs.

Piemēram, vecākie virsnieki: [Ilmārs Lešinskis], kas bija arī Baltijas valstu BALTRON ekskadras komandieris un Latvijas JS komandieris, Andrejs Zvaigzne, kas pat divas reizes mācījās ASV, Aleksandrs Pavlovičs, kas mācījās ASV, bija Latvijas JS komandieris utt. Sarakstu var turpināt, bet kas viņiem ir kopējs? Visus "aizsteidzināja" no aktīvā dienesta. Tam pamatā bija pielaižu jautājums. Izņēmums ir Gaidis Zeibots, kam sieva ir latviete atšķirībā no daudziem citiem PSRS laika virsniekiem, kas dienēja dažādās vietās un, dabīgi, tur arī veidoja ģimenes.

2. Jānis Ādamsons, kas, veidojot JS bija štāba priekšnieks, vēlāk Robežsardzes komandieris, iekšlietu ministrs un tagad Saeimas deputāts, bet ar nepamatotu plašsaziņas līdzekļos izteiktu versiju, ka viņam netiks izsniegta pielaide. Kam ir tiesības nākt ar tādu paziņojumu? Ar paziņojumiem par pielaides neiegūšanu 12. Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā par konkurentiem izteicās arī daži politiķi. Kas viņus ir pilnvarojis nākt klajā ar tādiem paziņojumiem? Vai kāds ir sodīts par tādu rīcību? NĒ – neesmu dzirdējis.

3. Bijusī Valsts kancelejas ilggadīgā vadītāja Dreimane zaudēja pielaidi, kad viņas redzējums par "Citadeles" bankas pārdošanas procedūrām nesakrita ar vadošās partijas redzējumu šajā jautājumā. Iespējams, tā ir "nejauša" sakritība. Vai jums vai jūsu paziņām tādu nejaušu sakritību nav bijis? Vai KNAB vadītāja izslēgšana no konkursa arī nav ar to saistīta? Domāju, ka "nejauša" sakritība bija arī tam, ka diviem ministriem, kas neatbalstīja vai varēja neatbalstīt plānotās bankas "Citadeles" pārdošanas procedūras, netika piešķirtas pielaides.

4. Latvijas "čekas" maisi atrodas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) telpās un aizsardzībā. Pieeja tiem pat speciāli veidotai komisijai ir liegta vai apgrūtināta. Vajag, ja nekļūdos, kļūt par SAB darbinieku, lai iepazītos ar šiem materiāliem. Salīdzinājumam – Ukrainā visi arhīvi ir atvērti, un var braukt kaut vai no Latvijas, uzrādīt pasi un iepazīties ar materiāliem, vajadzības gadījumā fotografēt un veidot kopijas.

Vai pētnieki tiks pielaisti VDK kartotēkai? Kā atzīmēts portālā "Delfi", SAB direktors Jānis Maizītis Saeimā skaidroja, ka pētniekiem ir jāiegūst pielaide valsts noslēpumam un tad viņi varēs ierasties Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā var iepazīties ar tiem materiāliem, kuri ir pieejami saskaņā ar likumu. Tomēr pētniekiem netiks rādīta VDK kartotēka, jo tā nav publiski pieejama.

Pat KF ir publicēti dati par daudziem tūkstošiem NKVD, "čekas" un citu represīvo struktūru cilvēkiem. Aizkustinoša bija viena bendes mazmeitas vēstule, kas bija to uzzinājusi un atvainojās vienam no nogalinātā cilvēka pēcnācējiem, kas tādu datu bāzi izveidoja. Kas un kādēļ Latvijā pretojas arhīvu atvēršanai?

5. WikiLeaks savulaik publicēja, ko runā politiķi oficiāli un ko ziņo savām valstīm. Domāju, ka daudzi atceras vai var atrast internetā ziņojumu, ka pēc slēgtās Latvijas Drošības padomes (LDP) sēdes viens no tās dalībniekiem atnāk un noziņo ASV vēstniecībā par LDP runāto. Kādas tam bija sekas? Nekādas.

6. Tādu jautājumu sarakstu varētu turpināt, bet pateikšu arī par savu pieredzi šajā jomā. PSRS laikos man nebija augstākās pielaides. Tas man bija saprotams, jo biju no represētajiem, bet man atļāva strādāt ar slepeniem projektiem. "Smadzenes" vajadzīgas visām varām.

Latvijā biju viens no NAA dibinātājiem, 2000.-2004.g NBS AŠ priekšnieks, un man bija augstākā jeb pirmā līmeņa pielaide. Kad iestājāmies NATO, mani ievēlēja un MK apstiprināja mani par NAA rektoru.

2005. gadā man palika 60 gadi un es aizgāju pensijā. Atbilstoši likumam varēja jau ļaut nodienēt MK apstiprināto laiku rektora amatā. Tad parādījās ziņa, ka man atņemta pielaide. Mani apsveica 60. g dzimšanas dienā Igaunijas koledžas rektors, kas vēlāk kļuva par Igaunijas BS komandieri. Es viņam pajautāju par pielaidi, un atbilde bija vienkārša – viņam nekādas pielaides nav, kādēļ rektoram pielaide? Tā ir vajadzīga tiem, kas strādā štābā.

Es paliku strādāt NAA kā Aizsardzības zinātņu centra (AZC) vadītājs un profesors. Pēc kāda laika es no NATO Transformācijas štāba priekšnieka vietnieka saņēmu piedāvājumu strādāt ar viņiem CD&E WG darba grupā, kas veidoja priekšstatu par pasaules komplekso nākotni 2030. Vēlāk man piedāvāja strādāt arī NATO ģenerālsekretāra padomnieku grupā. Papildus es biju Latvijas pārstāvis ES darba grupā par kosmosa un drošības jautājumiem.

Man noformēja gan NATO, gan ES, gan Latvijas pielaides. Tad mēs, bijušie NAA AZC profesori, kas vairs nestrādājām NAA, tikāmies ar MIDD pārstāvi, kas uzdeva jautājumu – vai pielaide ir vajadzīga? Mēs teicām - nav vajadzīga, jo vairs nestrādājam NAA. Lika parakstīties, ka pielaide nav vajadzīga.

Mani ievēlēja 11. Saeimā un, lai darbotos vienā no Saeimas komisijām, man noformēja sarkano jeb otrā līmeņa pielaidi. Tad Saeimā man pateica, ka komisijas vadītāja pateikusi, ka pielaide nav vajadzīga un lūdza to nodot. Nodevu. Pats aizgāju no 11. Saeimas. Mani ievēlēja 12. Saeimā, un tikko uzsākām darbu Saeimā, portālā "Delfi" parādījās ziņa, ka man netiks izsniegta pielaide. Tas pats jautājums, kas ir pilnvarojis plašsaziņas līdzekļus tādiem paziņojumiem? Vai kāds par to dos skaidrojumus, tiks sodīts? Es neesmu naivs. NĒ.

7. Var jau atcerēties par dažu ministru pielaides saņemšanas pieredzi. Pat ES tiesu eksperti ir norādījuši par Latvijas pielaižu sistēmas neatbilstību cilvēktiesību prasībām. Jābūt iespējai vai līdzsvaram starp apsūdzību un aizstāvību. Liekās, šis jautājums ir Latvijas Satversmes tiesas darbības kārtībā.

Secinājumi. 1. Kam ir izdevīgi tas, ka, piemēram, aizsardzības struktūrās praktiski neļauj strādāt profesionāļiem? Vai tas nešķeļ sabiedrību? Vai tas nerada rūgtumu nepamatoti apvainotos valsts neuzticībā karavīros un vienkārši cilvēkos?

2. Kam ir izdevīgi, ka parlamentārā valstī ieceļ un faktiski noņem no amatiem drošības struktūras vai politiķi caur šīm struktūrām?

3. Vai nav dīvaini, ka Saeimas deputātus ierobežo viņu darbībā, neizsniedzot pat Latvijas valsts pielaidi. Vai vēlētājiem tiek paskaidrots, ka jūsu ievēlēts deputāts nevar pildīt savu solījumu un jūsu vēlējumus, jo viņam neoficiālie valsts vadītāji to neļaus. Nevar iecelt "lapsu" par vistu kūts vadītāju un sagaidīt panākumus un gaiļu labu darbu zagšanas samazināšanā.

Kas jādara? Lietas būtība – dot iespēju Saeimas deputātiem pilnā apjomā pildīt savus pienākumus. Vajag spert pirmo soli un kaut vai nedaudz loģiski sakārtot normatīvo aktu bāzi. Saksim ar likumu – daži formāli priekšlikumi.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"""

Izdarīt likumā "Par valsts noslēpumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 1., 14.nr.; 1999, 8.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 2., 24.nr.; 2004, 2., 7., 13.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 12.nr.; 2007, 6., 9.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 205.nr.; 2013, 25.nr.; 2014, 105.nr.) šādus grozījumus:

1. 9. pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam nav nepieciešama:

1) Saeimas deputātiem, stājoties amatā pēc svinīgā solījuma nodošanas un saistībraksta par to, ka deputāts apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu, parakstīšanas;

2) amatpersonām, kuras ir ievēlētas, ieceltas vai apstiprinātas Saeimā, pēc saistībraksta par to, ka amatpersona apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu, parakstīšanas";

papildināt pantu ar 3.² daļu šādā redakcijā:

"(3²) Šī panta trešās daļas noteikumi neattiecas uz šī panta 1¹ daļā minētajām personām."

2. 12. pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Tiesības izmantot valsts noslēpumu šī likuma 9. panta 1.¹ daļā minētajām personām ierobežo amata pilnvaru termiņš";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai, ja nav šī likuma 9. panta trešajā daļā noteikto ierobežojumu, pēc amata ir:

1) Zemessardzes komandierim;

2) Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšniekam;

3) Drošības policijas priekšniekam.".

Godātie lasītāji, padomājiet par šiem jautājumiem, jo tie ietekmē Latvijas šodienu un vēl vairāk nākotni.